|
|
Friday, August 12th, 2022
| |
12:48
|
kāpēc es šeit nekad nerakstu par svarīgām lietām, pārdzīvojumiem aktuāliem manā dzīvē.
Es gribētu tagad atskatīties un palasīt, bet nē, es te rakstu tikai bezjēdzības.
nezinu kāpēc nevaru saņemties.
im sad
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:45
|
nedrīksu raudāt
man aizkritīs deguns
un es vairs nejutīšu
im sad
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, August 10th, 2022
| |
12:15
|
kaut kāds visuma likums man sastrīdēties dienās, kad ir kaut kāds liels pasākums.
HA in your face -- gribu redzēt, kā kārtējo reizi izbaudīsi šodienu?
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, August 2nd, 2022
| |
11:19
|
pēdējā laika labākais atklājums -- ausu aizbāžņi.
sāku lietot, kad gribēju dienas vidū pagulēt, bet mājās kāds trokšņo
tad sāka man aiz loga kaut ko celt, remontēt (šī vispār atsevišķa sūdzība, tagad man ar tām sasodītajām urbšanas un celšanas skaņām būs katru dienu jādealo, jo ceļ māju)
bet šodien izdomāju ielikt, kamēr vienkārši strādāju. Jāsaka tiešām forša lieta, viss beidzot tik kluss, vieglāk koncentrēties.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, July 12th, 2022
| |
16:18
|
kāpēc visi ir tādi lohi
un kāpēc man vēl nav atnācis mans putekļsūcējs
unrelated: mosh es esmu lohs
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, July 11th, 2022
| |
21:29
|
|
| |
10:50
|
nedomāju, ka jebkad būtu tik excited par jaunu putekļūcēju
mana dvēsele alkst pēc viena
vienmēr esmu gribējusi tos mazos rokas putekļsūcējus
katru reizi tāds čakars vilkt ārā visu lielo transformeru, lai satīrītu nelielas platības
pusotru gadu dzīvoju vispār bez
šodien/rīt vajadzētu atnākt
EHEHEHEHEEHEHE nevaru sagaidīt, vot tāa tīrīšu
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, July 7th, 2022
| |
01:19
|
|
Es dodos ārā tikai kad esmu izdomājusi un uzvilkusi vnk neglītu autfitu. Tikai tā juutos smuki
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, July 6th, 2022
| |
16:29
|
Iesprūdu kupenā
Vasaras vidū es
Netieku ārā es
Kur durvis, nezinu es
Un atkal nejūtos, kā gribētos es
Kā gribētos tu
Kā gribētos es
Nakts vidū kāds lukturi sejā bāž
Bet neredzu es
Kā lukturi turi tu
Ka lukturi turi tu
Nezinu, kā nonācu te es
Kā iesprūdu
Kā neredzu
Atkal nezinu es
=DDddddddsadasdasdasasfvsdookosd
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, July 1st, 2022
| |
14:01
|
vienā no vecajiem darbiem biju uzgājusi vienu lv mājaslapu, kas apkopojusi vecās psrs tipa kafejnīcas/ēdnīcas/vienalga, kuras iespējams apmeklēt
tika arī novērtētas, bija daudz bilžu un tā
es jau vairākus gadus nevaru atcerēties nosaukumu, maybe nemaz vairs neeksistē tāda
esmu izmeklējusies visur un nevaru atrast
man pat tik ļoti šis nedeg, laikam jau vairāk besī, ka neatceros
es ticu, ka kāds te zina, par ko es runāju, daudzpunkte!
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, June 30th, 2022
| |
11:45
|
viss, ko mana sirds un dvēsele vēlas ir bezvadu rokas putekļsūcējs
labi, kaut ar vadu.....
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, June 29th, 2022
| |
15:04
|
jaunajai a24 filmai "men" skatos daudz negatīvu atsauksmju.
Man pavisam noteikti nelikās bad, šķiet cilvēki pārāk ieciklējušies uz domu, ka viss, ko filma mēģināja pateikt ir: "all men are bad", "all men are the same". Tas, ka filma izvēlas fokusēties uz šo tēmu, nenozīmē uzreiz, ka tā kliedz, ka tas ir all there is.
Visas sievietes ir cietējas, visi vīrieši ir stulbi pāridarītāji.
Visi vīrieši ir pīzdas quite literally.
Tā man neradīja tādu priekšstatu, not at all. Varbūt tikai, ja uz to skatītos ļoti seklā izpratnes līmenī.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 21st, 2022
| |
17:22
|
cik apkaunojoši šajā laikā saslimt ar covid
kāda es apkaunojoša!
likās, ka saķēru kaut kādu puņķi vienkārši
basas kājas pa jūru vējainā laikā mani speciāli iegāza, nodevējas
šis būtu pirmais gads, kad es svinētu līgo. Nu tā ar draugiem, parasti ar ģimeni
Varēšu sēdēt dzīvoklī visus svētkus, iesprūdusi ar dzīvokļa biedreni, kurai arī ir covids
un vēl ar kuru es nerunāju
dzīve ir dāvana
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
11:21
|
bija mazs mental breakdown (nu tāds neliels, pieklājīgs)
viss tik ļoti vienlaikus sabira virsū, ka vienkārši tā sanāca
sapratu, ka laikam pārdzīvoju visvairāk par to
par to
ka, lai arī es rīkojos ļoti true to myself,
nekā citādāk nedarītu,
vienmēr kāds atrod kādu problēmu.
Es atkal nonāku pozīcijā, kur otra puse nejūtas labi, es nejūtos labi.
Drives me insane.
Vai tiešām es esmu tik iedomīga, oblivious un neredzu, ka maybe es vienkārši esmu tāda un neko nesaprotu, turpinu pieņemt shitty lēmumus?
Bet ejot tam visam cauri atkal un atkal, es nespēju tā līdz galam uzskatīt.
Tik tik savādi
Tik savādi
Mēs esam tik citādi un savādi, laikam jau nevaru sagaidīt, ka otrs cilvēks domās vārīgajās situācijās tāpat.
Bet es taču neesmu tik naiva, ka uzskatu, ka tev tuviem cilvēkiem taču būtu jādomā kaut cik uz viena viļņa ar tevi. Kā tad notiek attiecības.
Jūtos, kā tāda tīne, kas tikko tikai sāk iet cauri šādām lietām. Tas jau nekas, ka šis nav nekas jauns.
Reizi pāris gados uzpeld šīs sajūtas, situācijas.
Mēs maināmies. Nemainās tikai tas, ka maināmies. (ha, cik cringe vēl es varu būt)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, June 13th, 2022
| |
13:19
|
mani nereti pārsteidz veids, kā es dealoju ar kaut kādām shitty lietām, kas notiek manā dzīvē
esmu vairāk optimistiska, nekā šķiet vajadzētu
laikam neiztikt bez pilnīga numbness dienām, kur viss šķiet pointless tajā pat laikā ir tāda
fiziski un mentāli kairinoša, izteikti neērta, grūti paskaidrojama sajūta. Tu gribi raudāt, bet tu neraudi.
Tikai gribi ātrāk nejusties šādi un viss. Ļoti confusing.
Esmu mazliet padevusies, bet nezinu kāpēc, bet! tādā liberating veidā.
Es varētu turpināt pārdzīvot, bet es vēl jo projām esmu overall happy. Varbūt ne ierastais happy, bet happy.
Es zinu, kā es jūtos, zinu, ka daudzas no problēmām ir neizbēgamas. Zinu, ka daudz kas notiek otru pušu personīgo nedrošību (insecurities) dēļ.
Nē, nav tā, ka es vienkārši noveļu vainu uz visiem apkārtējiem, ignorējot savējo.
Bet, ziniet, dažreiz cilvēki vnk ir ignoranti un stulbi.
Cilvēki ir stulbi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 7th, 2022
| |
10:39
|
jūtu vēlmi iegādāties vairāk istabas augu
draugs pateica, ka mīl mani
man šķiet es arī
(gan sevi gan viņu)
vēl nopirku velbeka romānu serotonīns (vienīgais viņa darbs tajā grāmatnīcā)
cik nu pa ceļam paspēju, palasīju, man likās diezgan nice
nopirku garšīgu ciabatu un lietuvas aliņus
esmu happy
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 25th, 2022
| |
14:40
|
man uzdāvināja dāvanukarti jānī rozē
apskatot piedāvājumu, jāatzīst, diezgan skumīgs
kāds jāatzīst? tur reti, kad online veikalā ir kas sakarīgs, žēl!
vai viņi speciāli man piedāvā neinteresantu saturu? Galīgi necenšas man izdabāt.
Likās kapitālistiskā sabiedrībā šitā lietas nenotiek :angry face: :angry face: "angry face:::: ha
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
14:18
|
|
| Tuesday, May 24th, 2022
| |
09:57
|
gara nedēļas nogale
gara pirmdiena
pa brīvdienām nekas ārpus normas
bet vakar, vakardiena gan bija savdabīga
ar dzīvokļa biedreni/draudzeni nebijām gājušas divatā ārā kopš pagājušā gada
ātri laiks skrien, gandrīz jau pus gads
vakar izdomājām iziet paēst uz kādu terasi (ēdu šausmīgus cēzara salātus, maximā var dabūt literally labākus un viņi jau tā sūkā)
ejot mājās, skatos, uz čaka matīsa stūra, pie tā jaunā fitnesa kluba, stāv meitene, kas dīvaini uzvedas
knapi turās kājās, itkā dzērusi, bet kaut kas tur vēl nav tīrs
pieejam klāt, prasām kas viņai, vai palīdzēt vai kā
viņa galīgi neko nevar atbildēt
diezgan pašsaprotami, kaut kādu citu realitāti tur bauda, high out of her mind
bet arī ne tipiskais narkomāns, var saprast, ka tur kaut kas nav kā vajag
tajā brīdī viņa bija telefona zvanā ar kaut kādu čali, prasu viņam, lai nāk savākt savu draudzeni.
Dzirdu, ka pats arī galīģi high, neko man normālu nevar pateikt, kaut ko krieviski bubina un smejas. Diezgan tāda unsettling sajūta no viņa bija. whatever.
Cenšamies ar meiteni tikt galā, viņa pilnīgi neko nevar atbildēt, tikai smaida un krata galvu.
Galu galā sazvanām ātros, tie ceļā.
Pa to laiku pie mums atvilkās vēl divi lielie palīģi, kas, paši iedzēruši, māca mums tur ko darīt, sāk vēl pie tam grābstīties ap meiteni.
Viktorija šķiet viņu sauca.
Cenšamies viņu turēt pie samaņas, lai gan, ātrie teica, ka vienalga vai viņa guļ vai sēž nomodā. Man likās savdabīgs ieteikums, pretēji visam, kas
man gan ticis mācīts, gan jebkad liktos intuitīvs.
Anyways, mēs tur vācam viņu, gan no sevis, gan daļēji no tiem diviem pusdzērājiem.
Vēlreiz atgādināju sev cik šādi vīrieši spēj būt pretīgi.
Vairākas reizes izmet repliku, labi, ka mēs šeit bijām, viņu taču var kāds izvarot un tamlīdzīgi. Tad pēc tam viņai aiztiek kleitas lencītes, skatās
zem svārkiem. Beigās vēl pateica žēl, ka viņai tā -- simpātiska meitene!
Somā neko nelegālu neatradām, bija dokumenti vismaz. 1995 gada, bet izskatījās daudz jaunāka.
Ātrie savāca, aizbrauca.
Nekas jau tāds, tik tā dīvaini viss.
Atnākot mājās, centāmies atcerēties viņas uzvārdu. Galīgi nevarējām.
Tajā brīdī galīgi nelikās svarīgi. Gan jau labi vien ir.
Varu turpināt dienu, domādama cik es labs un nesavtīgs cilvēks -- HA!!!!
ši posta soundtracks -- down in the park by gary numan, tubeway army
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 18th, 2022
| |
09:25
|
vakar pēc darba uzēdu no dzimšanas dienas palikušos ķiļķenus, uzcepu, uzsildīju,
ielecu dušā
un tad jau bija jāskrien ārā, ar draudzenēm bijām iegādājušās biļetes uz izrādi "Konklāvs" (DDT)
šķiet tā ieguva arī spēlmaņu nakts balvu jaunajām lugām or something
man ļoti patika
šķita personīgi, kaut kā tomēr aizķēra arī to emocionālo stīgu
ne jau tāpēc, ka es baigi releitotu ar notikumu
drīzāk kā jau katrā filmā -- es taču neraudu tāpēc, ka tas notiek ar šo izdomu tēlu
es raudu tāpēc, ka zinu, ka stāsts ir dzīvs. Un, ja arī nav noticis ar tā attēlotāju,
tad noteikti noticis ar kādu citu. Īstu cilvēku. Kas reāli tam ir gājis cauri.
Un, manuprāt, lielisks, emociju izraisošs mākslas gabals ir tas,
kas spēj pietiekami trāpīgi tikt līdz tai ticamības stadijai.
Ka kāds tā ir juties. Un es to jūtu arī sevī. Es jūtu līdzi.
Šoreiz gan Klāvs stāstīja par to, kas reāli ir ar viņu noticis.
Protams, tas ir citādāk, kaut kādā ziņā iedarbīgāk, bet tajā pat laikā grūtāk, šķiet, realizējams.
Tāpēc man tā likās lieliska izrāde. Īstus stāstus par sevi bieži vien ir pat grūtāk pastāstīt tā, lai
skatītājs sajūt to dziļākā līmenī.
Te mans stāstījums mazliet aizgāja putrā -- kā tad ir?
jā, šis bija īsts stāsts, kas noticis ar viņu. Tāpēc šķiet, ka nedarbojas mans arguments "es raudu par nevis attēlotāju, bet gan par pašu stāstu, kas ir attēlots tik dzīvs, ka varu daudz vieglāk identificēties ar cilvēku, kas realitātē tam gājis cauri" (es actually izrādē neraudāju). Nedarbojas arguments, jo viņš jau nav tikai attēlotājs, viņš ir tas dzīvais tēls ar kuru viss notika.
Nē, anyways, tur varēja būt jebkurš cits aktieris (protams, pietiekami pienācīgs), bet tas stāsts dzīvoja neatkarīgu dzīvi. Pat ja tur nebūtu Klāva (īstā stāsta varoņa), tas stāsts bija pietiekami labs un radoši pašpietiekams, ka arī bez viņa tas dzīvotu un dzīvoja labi. Un to varēja just.
Var just, kāpēc man nekad neveicās ar garo stāstu rakstīšanu. Šis ir tāds rasols, ka man pašai acis un smadzene sāk sūrstēt, lasot šo savārstījumu. Bet šis ir man.
Anyways, ignorējot manu recenzijas reklāmas pauzi.
Pēc izrādes mēs aizgājām paēst uz Lielo Kristapu. Turpat netālu.
Tur bija auksti un galīgi sūdīga tualete (cik ironiski). Nu tur nebija sūdu, tikai viss pēc urīna oda, saplīsis, no kontakta izrauts roku žāvētājs. Bet vismaz bija ziepes un varēja rokas nomazgāt. Ēdiens tīri ok. Pārāk lielu recenziju par šo netaisīšu.
Tad atbraucām mājās, izgāju pastaigā, atnācu mājās un līdz kādiem trijiem naktī nospēlēju videospēles ar draugu.
Tagad es prokrastinēju darbu. Uz mani gaida, kad sarakstīšu tekstus. Žēl, ka viņiem šitie neder.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|