šī ir bijusi (un vēl ir, cerams vēl arī būs) skaistākā ziema kādu vien esmu piedzīvojusi
objektīvi skaista
tādai kādai jābūt, tāda pēc definīcijas, kā pēc stāstiem
balta, bieza, silta sniega kārta
putina arī tieši kā vajdzētu
un, kā jau teju katrā sirdssiltuma, laimes brīdī, pārņem mani neganta rūgtuma sajūta, ka šis viss ir tik gaistošs
un, kā jau teju katrā savas dzīves brīdī, es gan priecājos, gan vienādi vienlaikus bēdājos