pizgec es nezinu vai man kkada body dysmorphia bet es katru dienu sevi redzu kā pilnīgi citu cilvēku (face wise), es no sirds nezinu kā izskatos, jo galvā man ir kkada viena bilde/priekšstats bet paskatoties uz sevi spogulī vai kamerā tur katru reizi man rādās cita seja (nemaz nerunāsim par candid foto no kuriem es bēgu kā no uguns). Un ne jau vienmēr ugly, bet vienkārši citādāk, svešāk.
atkal first world jauno sieviešu problēma (noteikti esmu ievērojusi šīs problēmas tendenci arī plašākā mērogā medijos), kā arī pieļauju ka tas, cik ļoti stulbi šis izklausās ir vainojams tajā, kā šo pasniedzu. Ar tekstiem līdzīgi kā ar to sevis uztveres suudu -- iedomājos kko vienā veidā, bet tas iznāk tik distorted, grotesque, ka pilnīgi paliek slikti.

un šādi viss mainās katru mīļu dienu. neviens mans uzskats nav pastāvīgs -- kā šitādai personai var vispār uzticēties, kāda jēga vispār domāt (izvairos arī no šīs aktivitātes)? Mani apziņas parazīti darbojas īstenībā ļoti prasmīgi. Tik prasmīgi, ka riebj. Viņiem pienāktos paaugstinājums amatā un domāju ka līdz tam nemaz nav tālu. Vismaz kādam dzīve zaļa ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha