es tieši esmu redzējis gana daudz info, ka Sīrijas konflikts ir klaja ļaunuma, egoisma un dažādu pušu ieinteresētības paraugstunda, visu karš pret visiem mikrolīmenī. Tieši tāpēc mana nostāja ir neiesaistīšanās, nebumbot, nekarot, beigt citu valstu robežas un politikas vilkt tālu aiz konkrētās valsts robežām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad tu uzskati, ka tur neko nevar darīt, un tie cilvēki, kuri tur atrodas, nekādi nevar palīdzēt?

Tas ir ko es domāja ar padošanos. Saprotams, ka tu nevari atrisināt visas pasaules problēmas, bet sickboy vismaz ir vēlēšanās, ka to tā nevar atstāt un kādam (it īpaši rietumu valstu valdībām) kaut kas ir jādara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Darīt var un ir jādara. Kaut vai ar samierināšanas mēģinājumiem, lai arī veltīgiem, bet bez spēka valodas, tomēr grūti noticēt, ka tas ir politiski noregulējams, tur tā lieta, ka cēloniskās kļūdas iestiepjas tālā pagātnē, kaut vai pats fakts, ka Sīrijas un daudzu citu arābu valstu robežas franči un angļi patvaļīgi vilka pēc Osmāņu sabrukuma, un katra rietumu darbība būs kā jauna sasmērēšanās un jaunu problēmu radīšana. Līdz ar to, labākais, ko tiešām v a r darīt, ir human aid, sarkanā krusta lietas, dzivību glābšana, utt. Veselais, pragmatiskais saprāts saka, ka kurdu atbalstīšana būtu derīga lieta, taču pat tas paliek netīri, jo skaidrs, ka iejauktas politiskās intereses, proti, kurdiem var palīdzēt, taču tiklīdz tur iejaucas ieroči, ir skaidrs, ka ētiskajā ziņā tas ne ar ko neatšķiras no teroristu apbruņošanas, kaut vai džihādistu apbruņošanas Afganistānas karā.

Ja runa par politisko neitralitāti, Šveice, grozies kā gribi, ir labs piemērs, to nevar salīdzināt ar Zviedrijas neitralitāti, kas ir liekulība. Piemēram, veselais saprāts Latvijas un tuvinieku drošības interesēs saka, ka ASV vēlēšanās būtu jāatbalsta tas kandidāts, kurš solītu labāko risinājumu Krievijas savaldīšanai un teritoriju aozsardzībai. Taču in the long run, ieslēdzoties ētiskajam momentam, būtu jāatbalsta tas kanditāts, kurš iestātos par striktu non-interventionist policy, taču ne izolacionismu, jo izolacionisms a la "man nekas neinteresē, tieciet paši galā" arī nav ētiska pozīcija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaapeec kurdu brunjoshana neatshkiras no isis brunjoshanas? Tu esi budists? Varbuut policijas brunjoshana arii neatshkiras no gangsteru brunjoshanas? Varbuut mees varam iztikt bez policijas vispaar un taas vietaa suutiit sarkano krustu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepārproti, kurdi ir labie un man viņi patīk, taču problemātiska ir rietumu ieroču sūtīšana rietumu egoistiskajās interesēs. Piemēram, Asada režīmu atbalsta Krievija un Irāna. Nemierniekus atbalsta rietumnieki, turki savukārt ir pret kurdiem. Redzi, tā ir interešu karte, es neticu, ka tam ir kaut jel kāds mazākais ētikas segums, ētiku nevirza ar ieročiem, un tieši tā ir problēma jebkuras modernās valsts pamatā - mēģināt uzturēt ētiku ar likuma un ieroču bargo, dzelžaino roku. Cilvēkam jābūt labam nevis tāpēc, ka viņš ir labs, bet gan tāpēc, ka likums un ieroči tā pavēl. Pretīgi, mēs esam radījuši sistēmu, kuras gūstekņi paši esam, un tikai daži ir brīvie un īsteni labie. Tieši tāpēc policijas bruņošana formāli tiešām maz atšķiras no gangsteriem, abi pretendē uz vardarbības monopolu, vienkārši gangsteriem ir paralēla struktūra, institūcija, citi likumi, tāpēc valsts un policija ir nelaimīgi. Abas organizācijas balstās uz premisu, ka cilvēki ir lohi, turklāt ar ieročiem un spaidiem uztur šo status quo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

i dont give a fak

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai vajadzētu?

(Reply to this) (Parent)

tev ir laba desa?

(Reply to this) (Parent)

By the way, sarkanajiem krustiem un citaam humanitaaraam organizaacijaam tiek nogrieztas galvas ar neasu miesnieka nazi tajos apgabalos.

(Reply to this) (Parent)