nu tam ko tu sauc par avotu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man nav nekādas rakstu grāmatas vai ierobežojumi, ko es daru, kādam pakļaujoties. Visumam ir cēlonis, es to saucu par avotu, tu to sauc par lielo sprādzienu vai arī - kas bija pirms lielā sprādziena - mikroskopiski sīks punkts, kurā sablīvēta visa matērija. tu taču nepakļaujies punktam. tu vnk atzīsti - cik labi, ka ir/bija punkts. bez punkta nebūtu nekā!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

okej tikai tas sprādziens vai punkts a) nav būtne b) pats ir sekas kādiem citiem procesiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu redzi, tad tos citus procesus es arii saucu par avotu. un kaa tu zini, ka taa nav buutne? tu tur biji?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Būtne ir kaut kas galīgs, vienmēr būs kaut kas ārpus tās, nevar būt bezgalīga būtne

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev ir viduslaiku priekšstati par fiziku. Visums ir fraktāļveidīgs. Cilvēka dns satur visu informāciju par cilvēku un no šūnas var klonēt cilvēku. Tātad: šūna ir cilvēka fraktālis. Kur ir rakstīts, ka cilvēks pats nav kaut kādas citas būtnes "šūna"? Ja tu būtu šūna, tu teiktu: mani neradīja būtne, neviens nav redzējis būtni, kas spētu mani radīt, būtnes ir galīgas utt. Jā, tu esi šajā būtnē, tu sastāvi no viņas un tavs dns ir mazs fraktālītis no viņas. Kur ir būtne? Kamēr tu nesaproti pats sevi, tu nevari ieraudzīt būtni. Kamēr tu domā, ka dzīvība nav nekas īpašs utt. Iepazīstot sevi, tu uzzini par Avotu.

(Reply to this) (Parent)

Ja tev liekas, ka Visums kaut kur ir fraktāļveidīgs un kaut kur nav, tu operē ar Staļina zinātni, kas objektus apskata kā absolūti atdalītus citu no cita. Tas ir fragmentārais pasaules skatījums un nekur neved. Vismaz ne pie būtiskiem atklājumiem. Visums visur ir fraktāļveidīgs un, ja tu neredzi, lielāko fraktāli, tas noz;imē, ka tas ir pārāk liels, lai tu to ieraudzītu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai arī visums nav fraktālveidīgs. Fraktālis vispār ir abstrakts matemātisks objekts, pašlīdzīgs mērogojot. Visumā ir objekti kuri dažos aspektos ir līdzīgi fraktālu tuvinājumiem, tas arī viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja dzīvība nav nekas īpašs, kāpēc ir tāda problēma pieņemt teorētiski, ka Visums varētu būt dzīva būtne? :D Varbūt dzīvība tomēr ir kaut kas īpašs un brīnumains, ka šķiet pārāk neticami, ka Visums varētu būt būtne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okama princips - mēs izvēlamies kompaktākos skaidrojumus. Šādi pieņēmumi ir lieki un neko mums nedod, to skaidrojošais potenciāls ir 0

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā pat kā materiālismam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Materiālisms ir pats komaktākais esamības skaidrojums, nekā lieka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Tajā nav nekā" pēc okamas kodolīguma būtu vēl kompaktāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir viss ko novēro bez piefantzējumiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viss, ko var novērot ir fenomeni. Tiem nav jākarina klāt mākslīgi ideoloģiski vārdi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vo tieši tā. Un ``matērija`` vnk ir lietussargtermins ``visiem novērojamajiem fenomeniem``

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai ideoloģiem ir vajadzīgi "lietussargtermini". Pilnīgi nekas jauns netiek uzzināt ieviešot šo parazītvārdu. Tikai ideologiem, kas bīda m-ismu tas ir svarīgs.

(Reply to this) (Parent)

Bet, ja dzīvība ir pārāk brīnumaina, lai piemērotu to Kosmosam, rodas jautājums - kā tāds brīnums varēja rasties? Iespēja, ka varētu rasties pirmā šūna ir mazāka par iespēju 10 reizes pēc kārtas laimēt lielāko laimestu eurojack pot loterijā. Un, pat ja tāda šūna būtu radusies, tai vajadzētu kaut ko ēst un pavairoties. Visdrīzāk tā vnk nomirtu badā un nepavairotos. Jo nekā cita kā neorganisku akmeņu uz planētas nebūtu. Tas nozīmē, ka dzīvība jebkurā gadījumā ir brīnums. No jebkura skatpunkta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu drusku nepareizi saproti kā strādā varbūtības. Jā rasties šūnai no ūdeņraža būtu izzūdoši maza varbūtība. Bet rasties hēlijam no ūdeņraža ir liela varbūtība, rasties litijam utt tālākās reakcijas arī, tālāk rasties vienkāršām vielām no elementiem arī ir pietiekami liela varbūtība, tālāk rasties saliktām vielām no vienkāršām, tad makromolekulām, tad vienkāršiem replikantiem, tad protošūnām, tad šūnām, tad daudzšūnu organismiem - varbūtības katrā solī ir pietiekamas, viss notiek pakāpeniski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaut kad jebkurā gadījumā vajadzēja būt tam brīdim, kad rodas pirmā šūna. vai tas ir parādīts labaratorijā? cilvēks var salikt kopā labaratorijā visas nepieciešamās vielas. Viņš var radīt datorus, automašīnas, mikroshēmas, bet nevar radīt dzīvību, tātad dzīvība ir kas sarežģītāks par datoru. Ja tu saliksi vienā telpā visus ķimiskos savienojumus, kas veido datoru un ieliksi mikserī vai atstāsi uzrūgt, tur tāpat neradīsies dators. Jo dators nav tikai ķīmiski savienojumi (un šūna nav tikai ķimiski savienojumi) - tā ir informācija. Mēs redzam, ka informācija rodas tikai no informācijas nesēja. Mēs neesam redzējuši praksē, ka informāciju radītu kaut kas cits. DNS rodas no cita DNS. Datori rodas no cilveka saprāta utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) to raksta ``laboratorija``
2) Paskaties Kreiga Ventera darbus - cilv;eki māk salikt dzīvas baktērijas no molekulām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es kaut kad lasiiju ka viirusus. Jautaajums ir - vai taas ir pilnveertiigas dziivas buutnes un vai tur pamataa nav piemesta veel kaada dziiva buutne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nea Venteram ir baktērija, t.i. pilna šūna

(Reply to this) (Parent)

Vai taam ir dns un, ja ir, vai taas nav radiitas no citas ar dns apveltiitas buutnes baazes. Es neticu, ka dns var radiit maisot zupu laberetorajā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir DNS. Salikta no nukleotīdiem, funkcionalitāte tāda pati kā dabiskā, bet par 1/3 mazāk bāzu pāru, jo dabiskajā ir bardaks un liekie pāri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man shis liekas tikpat neticami kaa tev religija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā bet atšķirībā no reliģijas šis ir nopublicēts ar visām receptēm, sintēžu aprakstiem, metodikām un pielietoto aparatūru, vari pārliecināties un ja ļoti gribas - atkārtot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un ja nu tas rezultaats vinjiem ir kaut kaada zupa ar kaut ko nedziivu bet kas spirina kaajinjas kad vinjam piesleedz elektriibu? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, dzīvi mikroorganismi, kas aug, barojas, vairojas utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik es palasiiju nedaudz internetaa, tad laikam sapratu ka vinji tomeer par pamatu njeema jau eksisteejoshu dziivu shuunu kurai ievadiija sinteetiski ar kompjuuteru radiitu dns.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, jo tā ir īsāk, bet citos eksperimentos ir parādīts, ka pārējās šūnas sastāvdaļas - proteīnus, lipīdus utt arī var uzsintezēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kuraa briidii rodas dziiviiba? Ar kjiimisku salikumu nepietiek. Kad kaut kas mirst, tur ir visa kjiimija bet tas tik un taa nedod dziiviibu. Tad jau vinji vareetu uzvareet naavi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) dzīvība ir procesu pašsalāgotībā, kad izjūk - izbeidzas.
2) pie nāves uzvarēšanas tiek strādāts, doma ir pārnest struktūru uz tādu nesēju kas stabilāks un kur procesu pašsalāgotība neizjūk ar laiku.

(Reply to this) (Parent)