Comments: |
Vai arī visums nav fraktālveidīgs. Fraktālis vispār ir abstrakts matemātisks objekts, pašlīdzīgs mērogojot. Visumā ir objekti kuri dažos aspektos ir līdzīgi fraktālu tuvinājumiem, tas arī viss.
Ja dzīvība nav nekas īpašs, kāpēc ir tāda problēma pieņemt teorētiski, ka Visums varētu būt dzīva būtne? :D Varbūt dzīvība tomēr ir kaut kas īpašs un brīnumains, ka šķiet pārāk neticami, ka Visums varētu būt būtne.
Okama princips - mēs izvēlamies kompaktākos skaidrojumus. Šādi pieņēmumi ir lieki un neko mums nedod, to skaidrojošais potenciāls ir 0
Tieši tā pat kā materiālismam.
Materiālisms ir pats komaktākais esamības skaidrojums, nekā lieka.
"Tajā nav nekā" pēc okamas kodolīguma būtu vēl kompaktāk.
Ir viss ko novēro bez piefantzējumiem
Viss, ko var novērot ir fenomeni. Tiem nav jākarina klāt mākslīgi ideoloģiski vārdi.
Vo tieši tā. Un ``matērija`` vnk ir lietussargtermins ``visiem novērojamajiem fenomeniem``
Tikai ideoloģiem ir vajadzīgi "lietussargtermini". Pilnīgi nekas jauns netiek uzzināt ieviešot šo parazītvārdu. Tikai ideologiem, kas bīda m-ismu tas ir svarīgs.
Bet, ja dzīvība ir pārāk brīnumaina, lai piemērotu to Kosmosam, rodas jautājums - kā tāds brīnums varēja rasties? Iespēja, ka varētu rasties pirmā šūna ir mazāka par iespēju 10 reizes pēc kārtas laimēt lielāko laimestu eurojack pot loterijā. Un, pat ja tāda šūna būtu radusies, tai vajadzētu kaut ko ēst un pavairoties. Visdrīzāk tā vnk nomirtu badā un nepavairotos. Jo nekā cita kā neorganisku akmeņu uz planētas nebūtu. Tas nozīmē, ka dzīvība jebkurā gadījumā ir brīnums. No jebkura skatpunkta.
Tu drusku nepareizi saproti kā strādā varbūtības. Jā rasties šūnai no ūdeņraža būtu izzūdoši maza varbūtība. Bet rasties hēlijam no ūdeņraža ir liela varbūtība, rasties litijam utt tālākās reakcijas arī, tālāk rasties vienkāršām vielām no elementiem arī ir pietiekami liela varbūtība, tālāk rasties saliktām vielām no vienkāršām, tad makromolekulām, tad vienkāršiem replikantiem, tad protošūnām, tad šūnām, tad daudzšūnu organismiem - varbūtības katrā solī ir pietiekamas, viss notiek pakāpeniski.
kaut kad jebkurā gadījumā vajadzēja būt tam brīdim, kad rodas pirmā šūna. vai tas ir parādīts labaratorijā? cilvēks var salikt kopā labaratorijā visas nepieciešamās vielas. Viņš var radīt datorus, automašīnas, mikroshēmas, bet nevar radīt dzīvību, tātad dzīvība ir kas sarežģītāks par datoru. Ja tu saliksi vienā telpā visus ķimiskos savienojumus, kas veido datoru un ieliksi mikserī vai atstāsi uzrūgt, tur tāpat neradīsies dators. Jo dators nav tikai ķīmiski savienojumi (un šūna nav tikai ķimiski savienojumi) - tā ir informācija. Mēs redzam, ka informācija rodas tikai no informācijas nesēja. Mēs neesam redzējuši praksē, ka informāciju radītu kaut kas cits. DNS rodas no cita DNS. Datori rodas no cilveka saprāta utt.
1) to raksta ``laboratorija`` 2) Paskaties Kreiga Ventera darbus - cilv;eki māk salikt dzīvas baktērijas no molekulām
Es kaut kad lasiiju ka viirusus. Jautaajums ir - vai taas ir pilnveertiigas dziivas buutnes un vai tur pamataa nav piemesta veel kaada dziiva buutne.
Nea Venteram ir baktērija, t.i. pilna šūna
Vai taam ir dns un, ja ir, vai taas nav radiitas no citas ar dns apveltiitas buutnes baazes. Es neticu, ka dns var radiit maisot zupu laberetorajā
Ir DNS. Salikta no nukleotīdiem, funkcionalitāte tāda pati kā dabiskā, bet par 1/3 mazāk bāzu pāru, jo dabiskajā ir bardaks un liekie pāri.
Man shis liekas tikpat neticami kaa tev religija.
Nu jā bet atšķirībā no reliģijas šis ir nopublicēts ar visām receptēm, sintēžu aprakstiem, metodikām un pielietoto aparatūru, vari pārliecināties un ja ļoti gribas - atkārtot.
Un ja nu tas rezultaats vinjiem ir kaut kaada zupa ar kaut ko nedziivu bet kas spirina kaajinjas kad vinjam piesleedz elektriibu? :D
Nē, dzīvi mikroorganismi, kas aug, barojas, vairojas utt.
Cik es palasiiju nedaudz internetaa, tad laikam sapratu ka vinji tomeer par pamatu njeema jau eksisteejoshu dziivu shuunu kurai ievadiija sinteetiski ar kompjuuteru radiitu dns.
Jā, jo tā ir īsāk, bet citos eksperimentos ir parādīts, ka pārējās šūnas sastāvdaļas - proteīnus, lipīdus utt arī var uzsintezēt.
Bet kuraa briidii rodas dziiviiba? Ar kjiimisku salikumu nepietiek. Kad kaut kas mirst, tur ir visa kjiimija bet tas tik un taa nedod dziiviibu. Tad jau vinji vareetu uzvareet naavi.
1) dzīvība ir procesu pašsalāgotībā, kad izjūk - izbeidzas. 2) pie nāves uzvarēšanas tiek strādāts, doma ir pārnest struktūru uz tādu nesēju kas stabilāks un kur procesu pašsalāgotība neizjūk ar laiku. | |