|
[May. 21st, 2034|11:17 pm] |
|
|
|
Comments: |
1) to raksta ``laboratorija`` 2) Paskaties Kreiga Ventera darbus - cilv;eki māk salikt dzīvas baktērijas no molekulām
Es kaut kad lasiiju ka viirusus. Jautaajums ir - vai taas ir pilnveertiigas dziivas buutnes un vai tur pamataa nav piemesta veel kaada dziiva buutne.
Nea Venteram ir baktērija, t.i. pilna šūna
Vai taam ir dns un, ja ir, vai taas nav radiitas no citas ar dns apveltiitas buutnes baazes. Es neticu, ka dns var radiit maisot zupu laberetorajā
Ir DNS. Salikta no nukleotīdiem, funkcionalitāte tāda pati kā dabiskā, bet par 1/3 mazāk bāzu pāru, jo dabiskajā ir bardaks un liekie pāri.
Man shis liekas tikpat neticami kaa tev religija.
Nu jā bet atšķirībā no reliģijas šis ir nopublicēts ar visām receptēm, sintēžu aprakstiem, metodikām un pielietoto aparatūru, vari pārliecināties un ja ļoti gribas - atkārtot.
Un ja nu tas rezultaats vinjiem ir kaut kaada zupa ar kaut ko nedziivu bet kas spirina kaajinjas kad vinjam piesleedz elektriibu? :D
Nē, dzīvi mikroorganismi, kas aug, barojas, vairojas utt.
Cik es palasiiju nedaudz internetaa, tad laikam sapratu ka vinji tomeer par pamatu njeema jau eksisteejoshu dziivu shuunu kurai ievadiija sinteetiski ar kompjuuteru radiitu dns.
Jā, jo tā ir īsāk, bet citos eksperimentos ir parādīts, ka pārējās šūnas sastāvdaļas - proteīnus, lipīdus utt arī var uzsintezēt.
Bet kuraa briidii rodas dziiviiba? Ar kjiimisku salikumu nepietiek. Kad kaut kas mirst, tur ir visa kjiimija bet tas tik un taa nedod dziiviibu. Tad jau vinji vareetu uzvareet naavi.
1) dzīvība ir procesu pašsalāgotībā, kad izjūk - izbeidzas. 2) pie nāves uzvarēšanas tiek strādāts, doma ir pārnest struktūru uz tādu nesēju kas stabilāks un kur procesu pašsalāgotība neizjūk ar laiku. | |