Toties kā man pēc vakardienas kaķa stiepšanas visi plecu un roku muskuļi sāp, oi. (Bet nu ko gan citu no manām kuslajām miesām varētu gaidīt, ja pēkšņi manuāli jāpārvieto ~9 kaķa kilogrami + kaste ar segu.)

Bet tikmēr mazo dzīves prieciņu sadaļā — nopirku jau kārtējo Cuccio nagulaku un jau kārtējo reizi esmu visai pamatīgā sajūsmā. Jo Orly sasodīti ilgi žūst (ja man vēl četras stundas pēc nolakošanas nagos iespiežas palaga raksts, fuck that), OPI ir drausmīga pigmentācija (ja ar divām krāsas kārtām nepietiek, lai dabūtu vienmērīgu pārklājumu, fuck that), China Glaze ir kaitinoši šauras otiņas (what are these? brushes for ants? fuck that), un Sparitual pārāk ātri sabiezē (ja man jau pēc pāris lietošanas reizēm ir jāpērk vai nu šķīdinātājs vai jauna laka, fuck that), bet Cuccio — those are juuust right.
Bonuspunkti par to, ka viņiem ir maksimāli tuva mana mīļākā OPI toņa Here Today... Aragon Tomorrow versija Glasgow Nights.

Pagājšnedēļ slimoja vīrs, šonedēļ es, un šodien vēl arī kaķis nolikās. Pilns komplekts.
Nu neko, elsdama, pūzdama aizstiepu viņu pie veta (pusotras minūtes gājiens, uz kura beigām man gandrīz rokas atteicās), kur viņš pēc apskates ieklapēja i ārstu, i mani, i visu citu, kam tika klāt, tad man izsniedza šitādus cimdus viņa nekustīgai pieturēšanai, lai var poti iešpricēt, un beigās atstāju viņu stacionārā.
Mans nabaga susuriņš.

UPD: Susuriņš vesels un jau mājās, dakteri traumēti (ar tik dusmīgu zvēru nekad iepriekš nebija dabūjuši strādāt), un par tām lietām, kuras nostresojies kaķis man nupat vannasistabā izdarījās, es labāk nemaz nestāstīšu. Bet es teiktu, ka beigās visnotaļ pozitīvi viss.

Also, kas ir pirmais, ko dara, spēlējoties Universe Sandbox²? Why, set things on a collision course and watch stuff explode, of course!

Tā arī vēl neesmu sevi iedresējusi nebesīties par neizbēgamām lietām tuvākā vai tālākā nākotnē, abet vajadzētu, oi, kā vajadzētu Skārletas "par to domāšu rīt" piegājienu iemācīties.

Pēdējā laika sapņos atkal izdzīvoju ar nāvi pārstartējamas laika cilpas, absolūti mierīgi uztveru slepkavības sev apkārt (slaktiņsapņi atgriezušies!) un piestrādāju kā kaut kāda supervillain kalibra noziedznieka personīgā asistente. Alrighty.

In other news, ja Džeksons kādreiz taisītu Silmarilliona ekranizāciju, Vins Dīzels gribot tēlot Melkoru. Āāā. [*heavy breathing*]

Nodomāju "why the hell not" un pie saviem brokastu virtuļiem atkorķēju arī vīna pudeli. Priecīgu visiem manu dzimšanas dienu!

I ne mēnesis nav pagājis, kā esmu tos otros avendžerus noskatījusies.
Jāsaka, kā ir — a bit meh-ish.

Visādi citādi, kamēr man pagājšnakts sapņos visādas glupības rādījās, vīram kaut ko stipri vien jauku izsnieguši — nakts vidū pamodos no tā, ka man blakus viens miegā smejas. So cute.

18 quintillion planets, Jesus fuck; gimme gimme.

Also, the fuck were Doktōra svaigākās sezonas pirmās divas sērijas;
also also, neskatos jau otro hokeja spēli pēc kārtas, un viņi kā par spīti jau otro pēc kārtas ņem un uzvar. Not cool, guys.

Bijām uz ļoti brīnišķīgu Marsieti; iesaku visiem. (Jo красота vienkārši.)

Here it is, your moment of Zen — stāvēt zem skaidri zvaigžņotām debesīm skrejceļa pašā galā un skatīties, kā tieši virs galvas nolaižas lidmašīnas. Yes, please.

Šodien atklāju, ka gribētu sev smieklus kā Skārletai Johansonei.

Šodienas pikapa centienu hailaiti:
1) mai rašn skillz ār prīmiam; bija šokā, kad izrādījās, ka esmu latviete;
2) tik ilgu laiku precēta?! es ko, apprecējos desmit gadu vecumā?!
3) ko es ēdu, ka tik jauna izskatos, zīdaiņus?!

Tas saucas: "Q.: Vai es varu uz 15 minūtēm izskriet no mājas, lai bez piedzīvojumiem nopirktu dziju otrajam džemperim? A.: Nē, nevaru."

Daredevil pirmās sezonas galvenā ļaundara aktierim, lūdzu, visus iespējamos apbalvojumus, jo nu Jesus fuck, šitik pretīgi notēlot ir jāmāk.

In other news, šorīt nācu pie atklāsmes, ka manā pasaulē ir iestājies akūts melnu džemperu deficīts, so, without further ado — esi sveicināta, adīšanas sezona.

Iekšējā spriedzīte tāda, ka konstanti savilktu muskuļu dēļ jau kuro dienu visnotaļ pamatīgi sāp žoklis.
In other words — so much to do read do, so little time.

Šīrīta pikapa mēģinājuma noslēgumā:
- I'm already married.
- Married?! But you don't look old enough to be married!
Yeeeah. But apparently old enough to be picked up by random French dudes. Sure.

Cik maz vajadzīgs, lai dienu sāktu ar sajūsminātu tirināšanos — biju jau gandrīz aizmirsusi par šo jaukumu, bet velti, jo beidzot ir turpinājumi: viens un divi. Yes, please.

Izdomāju, ka vajadzētu beidzot tomēr noskatīties pēdējos atriebējus, ibo pirmajā piegājienā vienkārši ņēmu un aizmigu. (Lai piedod man Džeimss Speiders; esmu pārliecināta, ka viņa balss tēlojums bija ne vairāk un ne mazāk kā lielisks.) Bet tad atcerējos, ka tieši tāda pati bēda mani savulaik piemeklēja arī otrā kapteiņa saistībā (un tāpat pirmā, kā vēlāk atklājās), un vai tādā gadījumā es maz spētu skatīties un pienācīgi novērtēt tos pašus atriebējus, nezinot visu pieejamo movie-verse juniversa backstōriju? Promska ne! Līdz ar to — esi sveicināta, mana jaunā aktuālā skatāmliste. We're gonna have so much fun together, I can already tell.
(Bet vispār jāsaka, ka man daudz labāk patīk Mārvela X-Men nodaļa.)

Also — kāzu sešu gadu jubileja, bitches! Kā paps mēdz teikt, это вам не пуп царапать, попой ёжиков давить. Indeed.

So. Plānotās un stipri vien kārotās brīvdienas izpalika, jo mūsu (jau iepriekš aizrunātajā, might I add) galapunktā bez iepriekšēja brīdinājuma un uz nenoteiktu laiku sadomāja ierasties vīra brāļa bijusī sieva ar visiem trim ofspringiem, kā rezultātā vienkārši ņēmām un palikām mājās, because fuck it. Nebija ne mazākās vēlmes ņemties ar loģistikas operācijām guļamistabu un viesu mājas pārdalīšanas sakarībā, konstantu troksni un bardaku un bezjēdzīga smōltōka bīdīšanu ar pretty much necik neinteresējošu personu. (Visvairāk vīlies, protams, bija kaķis, 'cause he was promised seaside air and sandy beaches, goddammit.)

Bet toties vakar zoodārzā krietnu pusstundu pavadījām pie lūšu mājas, viens otru sajūsmināti bakstot un aizgrābti noskatoties, kā mazie lūsēni ar beigtām žurkām spēlējas. ("-Look, honey, cik viņš cītīgi galvu ēd nost, krakšķ vien! -I know, so much cute!!" un abi viens otru sapurina cuteness overload dēļ. Mm, yes, love.)

Vēl tik pamatīgi jāstrādā pie tā, lai nejustos vainīga, kad nedaru to, ko kāds uzskata, ka man būtu jādara, un ka nedzīvoju tā, kā citi uzskata, ka man būtu jādzīvo, jo - and here's the kicker - visnotaļ pamatoti uzskatu, ka pati gana labi zinu, kas mani dara laimīgu. Bet nekas, kā saka, kur tad d. liksies, gan jau ar laiku aizies. Uz šīs pašas nots tā gaidu vīkendu, ka čuķ ņi vai acīs cērt, jo uz vairākām dienām visi trīs laidīsim garajās brīvdienās, oboioboioboi.

In other news, veicu apavu inventarizāciju un secināju, ka ar septiņiem pāriem jau zābaku nodaļā vien esmu rudens/ziemas sezonai veiksmīgi nodrošinājusies.

Ko es šorīt esmu uzzinājusi: ka Austrālijā dzīvo drop bear, bet toties Skotijā — wild haggis (Wild haggis!! Āāā!).
Nez, Latvijā jau laikam nekādu tādu imagināru mošķu nav (ja neskaita ar savu dzīvi un pastāvošo iekārtu apmierinātu vidusmēra pilsoni, har har.)