Pēdējās dienas kaut kā pilnīgi nejauši un tajā pašā laikā pārsteidzoši regulāri sanāk izvēlēties lasāmvielu, kurā vismaz garāmejot ir pieminēti zemesriekstu sviesta cepumi (then again, tikpat un pat vēl biežāk lasu par visāda veida zarnu izlaišanām — nereti tajos pašos cepumu gabalos —, bet nu, kā saka, that's neither here nor there), un tā rezultātā tagad čuķ ņi vai acīs cērt, kā vajag tādus pie drīzākās varēšanas izcept.
Tajā pašā laikā lieliski apzinos, ka pastāv vismaz 80% iespējamība, ka nebūšu spējīga apēst pat vienu no tiem nelaimīgajiem cepumiem (tā vienkāršā iemesla dēļ, ka man riebjas zemesrieksti jebkādā to agregātstāvoklī, kas nav svaigi lobīti, bet vienmēr nez kāpēc šķiet, ka varbūt tomēr tā nepatika ir pārgājusi, varbūt tomēr šis konkrētais zemesriekstainais objekts nebūs šķebinošs; yeah, as if). (Tieši tāpat es ik pa laikam uzraujos uz kaut ko ķirbjainu; blergh.)
Ko man tagad darīt, un kā man tālāk būt, īsāk sakot, ja.