12:22 pm
Viena lieta, kas mani šajos laikapstākļos reāli traumē, ir mani zābaki.
Man ir labi zābaki, īsti bzpapēžu tanki ar rievotu zoli. Tāda zole ir lieliska padarīšana, ja jāiet pa slidenām ielām, bet īsta sodība, ieejot telpās - lai kā tu slaucītu un berzētu kājas paklājiņā, sniegs paliek rievās. Un nozīmē tas, lūk, ko - man ir darba tikšanās, un pēc pusstundas es sēžu peļķes vidū, un jūtos kā beidzamā nevīža, un man rodas paranoiskas un uzmācīgas domas par to, cik tas ir šausmīgi uzkrītoši, neglīti un kā visi par to noteikti smīn un šausminās vēl dienām ilgi.
Beidzamā reize, kad man radās līdzīga sajūta, bija vasarā, kad vazājos pa darba intervijām, bija šausmīgi karsts, sēdēju vienā kantorī un risināju saviesīgas sarunas par valsts nākotni un manu vietu tajā, un kad pēc 20 minūtēm picēlos, uz galda bija palikusi divi skaidri saskatāmi nosvīduši apļi no manām rociņām. šausmas. Vienkārši šausmas.
Mēs biroju ik pa brīdim pārstaigājam ar slapju lupatu :)
jā jā - "sūdu strīpiņa" uz gaišās ofisa grīdas... ;))
es no sniegiem starpās atbrīvojos zābaku purnus aktīvi dauzot bet trepēm...
nu kā tad, vajag tik paspārdīties
bet man ir paranoja, braucot sabiedriskajā transportā
From: | murse |
Date: | February 22nd, 2007 - 01:58 pm |
---|
| | | (Link) |
|
:D nu tie tak ir sīkumi..
Tā milzīgā dubļainā peļķe, kas paliek no šņorzābakiem, vairs nav sīkumi.
Man darbā kolēģi nu tik ļoti raudāja par mana kabineta bēdīgo paskatu, ka beigās jau sāku to brīdi, kamēr tas sniegs izkūst, zem kājām pamest virtuves dvieļa loksnītes. Bet ko darīt svešās telpās, tā arī neesmu sapratusi :(
Ļoti priecājos par paklājainām telpām - tur tā šmuce tāda nemanāmāka.
a ja paklapē pa paklāju ar kājām, arī neizkrīt tas sniegs?
| From: | tessera |
Date: | February 22nd, 2007 - 08:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man ir tieši tādi paši zābaki un tieši tāda pati problēma. Tu neesi viena! :P
| From: | shelly |
Date: | February 23rd, 2007 - 09:31 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Urā!