Gudrinieces blogs

Vakar noskatījos filmu. Godīgi sakot, lasījusi šo garadarbu (godīgi atzīšos, cik atceros - triloģija tā bija?)neesmu (ja esmu, tad sen aizmirsies.
Kā tur bija tas teiciens par cūkām un pērlēm? Te gribētos to piemērot.Paņemt un salauzt vienīgo cerību, kas uzpeldējusi drūmajā ikdienas dzīvē - tur jābūt absolūti destruktīvam cilvēkam.

Kāpēc cilvēkiem šķiet stilīgi taisīt lapas "flash"? Tai jābūt ūberkrutai, neatkārtojamai un nekur citur negūstamai informācijai, lai cilvēkam gribētos tādā lapā uzkavēties ilgāk par 5 minūtēm. Reāli kaitinoši.
Un tāpat nesaprotu to, kāpēc ik pēc pāris mēnešiem ir radikāli jāmaina esošā lapa. Saprotu - nomaina dizainu, pieliek kādu fīču vēl klāt - lai interesantāk apmeklētājam, bet kad Tu - cilvēks, ieej lapā pēc pāris mēnešiem un neko nevari atrast, jo informācija ir absolūti pārkārtota, izvēlnēm ir nomainīti nosaukumi (un lapas valoda nav Tava dzimtā), nu tad.... grrr
Un vēl par nepārskatamību balvu no atpazīstamākajām lapām es piešķirtu Xnet interneta veikalam. Nezinu, kurš ir izgudrojis "ģeniālo" izvēlņu sarakstu, bet viņam varētu iedot individuālu balvu nominācijā "Putras vārītājs".

tikko pasūtīju savu braukšanas instruktoru... jūtos nedaudz sūdīgi. Līdzīga sajūta varētu būt, kad pamet džeku.
Tagad jāmeklē jauns. Sapratu, ka uz veiksmi nevar paļauties, jo īpaši, ja pie stūres esi 0 un braukšana notiek Rīgā.

nez vai viņa pati to saprot un apzinās?

Bij drausmi romantisks sapnis. Nu tik drausmi, ka vēl pāris stundas negribējās no tā kāpt ārā. Uzliku attiecīgo mūziku, sataisīju kafiju, uzliku vārīties bērnam putru un apsēdos vēl paskatīties to sapni. tagad pēcpusdienā gan pēcsapņa izjūtas ir nedaudz zudušas, bet ja labi papūlas, var atsaukt atmiņā. Žēl, ka šitādi sapņi ir pie aizliegtajiem.