Šorīt atdevu bērniņšu bērnudārzā, atgriezos mājās, ielīdu atpakaļ gultā, dzēru kafiju un bakstīju internetu. The bliss!

Jā, jā, es eju bērniņam pakaļ jau divpadsmitos, darbā jāatgriežas jau pēc divi nedēļ, bet bebozaurs vēl pat nav sācis apsvērt domu, ka varētu dārziņā pagulēt diendusu, jā, mēs te visi adaptējamies jau vairāk nekā mēnesi, aibažubažu, bet, lai nu ko es esmu iemācījusies sava bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, tad tas ir tvert mirkli.

Un jā, pilnībā apgāžot carpe diēmu, šajās divās nedēļās es koncentrējos ne jau uz kafijas dzeršanu vai bubuku degungalu bučošanu un kopīgā laika izbaudīšanu, neā, es beidzot esmu pieķērusies pie drēbju skapja sakārtošanas. Bet nav tik traki, man patīk kārtot un arī tā es tveru mirkli. Oo, jā, par skapi es pastāstīšu atsevišķi.