We work hard
Jaunajā darbā strādāju nu jau divus mēnešus. Jaukākais brīdis dienā ir 6:57 iesēsties mašīnā un 18 minūšu laikā nokļūt darbā. Darbs sākas 7:30. Un man tas patīk. Man, reiz zvērinātam naktsputnīnam, tas patīk. Un es tagad patiesi esmu fabrikas meitene.
Katru vakaru es blenderī salieku visādas jaukas mantas - vienmēr vienu banānu, kripucīti ziedputekšņu un tad tos augļus vai ogas, kas mājās patrāpījušies. Tad blendera trauku ielieku ledusskapī, eju gulēt, no rīta ietipinu virtuvē, izņemu to ārā, pieleju klāt maķenīt lakto, tarkš, tarkš un smūtijs gatavs. [Rekomendēju šitentādu - banāns, lakto, zemesriekstu sviests, kakao, var ledu, sanāk kā šokolādes kokteilis.]
Nezinu, vai man viss šis pasākums patiks arī ziemā - mašīnas skrāpēšana 6:50 no rīta noteikti ne pārāk ies pie sirds, nez.
Bet - man tagad būs viena nedēļa atvaļinājuma. Ņemot vērā, ka uz jauno darbu aizgāju, pilnībā rēķinoties, ka atvaļinājuma nebūs vispār, saku kā Kārtmens - sweeet!