Un strādāju es nu tagad daudz virsstundu, ne par kādu sportu nedomāju, swarmā mani jau sen dekronēja, cukufabrika tutū, bet par to es atkal iedomājos pie au ieraksta komentāriem - kas tad slikts ezotērikā fitnesa garīgumā? It kā jau nekas slikts, bet pat tad, ja es tomēr savā dienaskārtībā atrastu laiku cukurfabrikas apmeklējumam, es turp vairs neietu. 

 Es gan jau sākumā jutu, ka viņi ir tādi maķenīt, ēm, nu tādi ezotēriski garīgi, bet man šķita, ka viņi piedāvā arī gana daudz normālu lietu (nu tur trx, zumba, aerobika utt.) un ka tie garīgie pasākumi, semināri un iedziļināšanās sevī tur vienkārši ir tiem, kam to prasās. Un man ļoti patika doma par tādu tur karāšanos slingos, kas piesieti pie griestiem, anti-gravity laikam sauc, mugurai būtu dikti labi. 

Taču pēdējais piliens tomēr bija viņu jaunākais piedāvājums sazināties ar savu veco es iepriekšējās dzīvēs un saprast, kas tad šai dzīvē nav labi ar naudiņām. Paldies, bet nē paldies.  

Gan jau, ka rāma iedziļināšanās sevī (nopietni, es taču nedismisoju visu tādu, antigravitāte man būtu patikusi) un varbūt pat saziņa ar kādu no saviem iekšējiem orgāniem (wink wink, dzemde!) man nāktu par labu - taču man noteikti neskādētu arī no rītiem dzert citronūdeni un aizskaitīt līdz desmit, pirms es ātrās dusmās pasaku kādu riebeklību, tak es to nedaru, jo vienkārši nevēlos, vai ne? Tad, kad vēlēšos, tad taisīšu kaut melnās tējas ledus kubiņus un rīvēšos ar tiem pēc patikas (pēc pa-tikas, pēēēc pāāāti-kas, citējot Melkeru Melkersonu), bet pagaidām es vienkārši izvēlos īpaši nečomoties ar tādiem cilvēkiem un iestādēm (kur nu vēl maksāt tiem ar savu naudu un savu laiku). 

tl;dr: štopēs kūkas, paliks resns. 

 o_O, tur tak cilvēki izdzēsušies, o_O.