Scorpse ([info]scorpse) rakstīja,
@ 2015-07-26 20:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Shawn Colvin & Alison Krauss - The Boxer [Live]

Par dzīves mīlēšanu jeb Jedem das Seinige
Es tikko mēģināju iedzert alu no ķiršu ievārījuma burciņas. [Pics to follow skat. zemāk.]
Biedrene [info]zirka man vakar nu tik animēti rādīja lietas, ko viņa dara savā jogā, ka man no visām tām pozām, asanām un mantrām atvērās vaļā kādas divpadsmit mājāzības čakras [vamvamvamvamvam, lamlamlamlamlam] un es šodien virpuļoju kā dervišs un daru visas kādas trīs nedēļas ielaistās mājas lietas, un daru tās ar milzu entuziasmu un prieku, un dungādziesmiņām, un es jau teicu, ka prieku? Varbūt man vienkārši patīk nedēļsnogalsdienā beidzot [beidzot!] būt pašai iekš savu māju.
Visam pāri klājas tāds tīksmīgs, gurdens, tumīgs, mazliet rūgtens vasaras reibums - tas no tiem trīs vai četriem litriem Latgales mājas alus, ko mums pa šodienu jāiztukšo, citādi aizies postā. Un iemalkot es sāku jau pirms kādām stundām sešām, bet alus kauss tikai staigā man līdzi visos darbos un neatstājas.
Un es tik virpuļoju un virpuļoju, un vaļējām čakrām cepu un šmorēju, un beržu un spodrinu, un braucu pa bodēm [pirms reibuma, obviously] un mazgāju veļas monblānus.
Pa šo nedēļas nogali es esmu nobrauksi aptuveni četrus simtus kilometru un jāatzīst, ka tikai šodien es beidzot atkal - pirmo reizi kopš avārijas - pa īstam izjutu to savu veco prieku par braukšanu. Es braucu mājās no tirgus ar pilnu mašīnu labumu, ar mūziku, plīvojošiem matiem un visām lietām. Pilsēta bija gurdeni rosīgi rāma - pie tilta palienes pļavās jauca nost Prāta Vētras koncerta skatuvi un mājās gaidīja diena.

 photo CAM00516.jpg
Tas ir zirņi. Un tās nav manas smalkās rociņas.
 photo CAM00523.jpg
Un tas ir jaunās bietītes ar lietām.
 photo CAM00526.jpg
Un tas ir entuziastiska visa kā pārāk daudz sagriešana, kas rezultējas saldēšanā.
 photo CAM00529.jpg
Un šitais te, netīšām pagadoties pa rokai, uzdevās par alu.
 photo CAM00528.jpg
Un te nu viņš ir, hero of the day, brīnumainais eliksīrs, gards arī bez gala un stiprs.
Vispār laikam reāli palieku veca - es rodu aizvien vairāk prieka darbos, nevis bezdarbībā, rosībā, nevis laiskumā, agrākos rītos, nevis gulēšanā līdz pusdienlaikam. Bet nu, es noteikti tā nedomāšu rītrītā ap pusseptiņiem, biroja putniņš es.



(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?