Well
Es turpmāk pirms ballītēm noslēpšu telefonu. Es nezvanu visādiem bijušajiem un nesūtu tupas īsziņas, nē, es mēdzu izlasīt visu cibu un feisbuku, ierakstīties visur kur ar garumgariem komentāriem, mind you, gramatiski ļoti pareiziem, bet ai, cik nesakarīgiem, postēt visādas stulbas bildes un laikot visu pēc kārtas. Pagājšreiz es taču uzaicināju draudzēties kaut kādu nepazīstamu puisieti, jo man šķita, ka es esmu reiz dzirdējusi viņa vārdu. Un viņš mani pieņēma draudzēties, un tad es, kad man bija beidzies interneta kauns, kad es neeju netā dienas divas, pa kluso viņu atdraugoju.
Nē, tā nevar. Viedtālruņi man sāk darīt skādi.
/Nobāž telefonu zem spilvena un tad vēlāk vakara gaitā, viltīgi smaidot, izvelk to atkal ārā, dara visu augstākminēto, kārtējo reizi trīskārt pārlasa katru komentu un publicējas uz nebēdu. Jo tajos taču nav kļūdu!/