Ceriņlaika dullums
Es visu nedēļu briesmīgi kāsēju un jokaini jutos, un paslima biju. Bet tad pienāca nedēļas nogale un es atveseļojos.
Lai nostabilizētu manu agregātstāvokli, mīļotais man bija sarūpējis brīnišķu pārsteigumu - kamēr es domāju, ka mēs sestdiensdienā dodamies viesos uz vienu dzimšanas dienu pirtī, izrādījas, ka līdz pirtij ir izdomāts vēl arī Mīļuma 24. maija rekreācijas un veselības plāns [Mīļums - tas ir es, respektīvi, man tā rekreācija paredzēta]. Un tā nu līdz tai pirtij mēs pabijām Dobeles ceriņos, kur, starp citu, tai vakarā bija paredzēts klasiskās mūzikas koncerts ar dārgākām biļetēm, bet, kamēr mēs tur klīdām par parastajām biļetēm, viņi jau tur jūsmīgi darīja ģenerālmēģinājumu, tā nu mēs dabūjām arī koncertu, tad mēs bijām Bikstu muižā un Bikstu dzelzceļa stacijā, Jaunpils pilī [brīnišķa vieta] un Elles kalnā*. Apēdām kādus astoņus saldējumus [šitais jaunais nü fruit mango sorbets ir viena superīga manta, lieliski garšo, tiešām].
Bet tad jau mēs bijām pirtī un naktī četrreiz gājām peldēties un skatījāmies stārķus un klausījāmies vardes, un spēlējām spēles un, galgalā, svinējām tak dzimšansdienu.
Atceļā Dobelē mums šodien uzbruka lietus un krusa - ar tik milzīgiem graudiem kā Kellog's Choco Pops - un mēs kopā ar citām mašīnēm iebraucām Statoilā, jo nudien šķita, ka gals nu ir klāt ja ne mums, tad vējstiklam gan. Tā mēs tupējām zem Statoil jumtiņa kādas astoņas mašīnas, saspiedušies visi kopā, un gaidījām, kad krusiņš aizies prom. Viņš neaizgāja, ja, un es pēc kāda brīža izlēmu turpināt benzīntanku tūrismu un mazuliet patupēt arī Astartē. Nav joka lieta braukt pa šoseju, kad dieviņš plāno atkārtot Noasa setapu. Tad mēs apdzinām krusu, bet tā mūs panāca vairs tikai Jelgavā. Vasaras lietus arī ir manta, nospriedu es, kad mēs ar pauniņu un ceriņu pilnām rokām iesprukām mājās.

* Elles kalns ir tāds jokains kalns ar aptuveni 30 m garu eju. Tai ejā, tai ejā sestdien pa dienu bija brīnišķi vēss, jānudien. Tur kādreiz dzīvoja velns, bet viņš izdomāja, ka grib sev citu[r] elli, un notinās. Bet vietējam kungam bija paticies, ka viņam tur velns tik tuvu dzīvo, jo, kad citi kungi atbrauca pie viņa pasērst, viņš bija tos vedis rādīt velnu. Tā nu viņš lika vienam savam dzimtļaužam iet tur tai kalnā dzīvot - viņš nedrīkstēja griezt matus un nagus un mazgāties un, kad kungi nāca lūkoties, viņam bija kā trakam jāiet tiem virsū. Tāds, lūk, enterteineris un animators.