Mani devītais maijs kaitina ar to, ka Torņakalnsā tad visādi citādi parastā darbdienas vakara vilcienā mājup salien pilns, pilns vilciens ar visādiem tādiem. Tādiem ar simboliņiem un krustiņiem, sarkanām sejām, pudelītēm, avīzēm un papīrīšiem, pacilātām sejām, puķēm, nogurušām kājām, bļaustīgiem toņiem un agresīvām sejām. Daudz tādu. Dažādu tādu. A es vienkārši gribu mājās.