Viņus nav iespējams spilgti neatcerēties!

Vispār tā ir izcila grāmata, pārliecinoši mans iecienītākais šī autora garadarbs. Turklāt tik tiešam visa grāmata: viņai ir burvīgas ilustrācijas nepārprotamā sešdesmito gadu stilistikā, un tajās ir attēlota glamūrīgā sešdesmito gadu dzīve. Visa tā grāmata ir kaut kas līdzīgs La Dolce Vita mazuļiem.

Lasīju savulaik viņu un sapratu: jā, es arī gribu dzīvot kā tas burvju mākslinieks, nēsāt žaketes, audzēt ūsas, ēst restorānos un nesteidzīgi pastaigāties pa Rietumberlīni, skatoties kungu apģērbu logos. Tolaik tas likās kaut kas tik tāls un neaizsniedzams, bet tik tiešām: kad es reiz staigāju pa Rietumberlīni, nupat nopircis jaunu žaketi, es atminējos — deviņi pērkoni, Didzi, tu to esi sasniedzis!