Pirmo reizi tā pa īstam, īstam novērtēju janvāra atlaides. Kaut kā nebija sanācis ievērot, ka daudzviet tās ir pat itin ievērojamas.
Lai nu kā, es atkal pārliecinājos, ka man vislabāk patīk iepirkties vienai. Paklīdu pāra stundas pa veikaliem, visko mērīju, skatījos, nopirku ar un ik pa brīdim ar apmierinātu nopūtu secināju, ka nesaprotu cilvēkus, kam patīk, ja kāds ir līdzi un visu ko var apspriest. Man nevajag, lai man kāds saka, vai man kas piestāv vai nepiestāv. Man nepavisam obligāti nevajag sabiedrību, staigājot pa veikaliem. Tas gan laikam tādēļ, ka visbiežāk es iepērkos tāpēc, ka tā vajag, un neuzskatu to par īpaši patīkamu pasākumu.
Vēl man nepatīk, ja kāds no maniem ierakstiem te ir pavisam nopietns un bez jebkādas ķēmošanās. Tāpēc es piebildīšu, ka izdomāju jaunu vārdu. Tas ir mūkšķinātors. Ar garo ā, jā.