Biedra burkāsbāzēja gars ((c)mufs) reizumis piemeklē arī mani un, tā kā bija pienācis gadalaiks, kad man nav gauži jāraud par to, ka no dobes jānes ārā gurķu bērniņi, kuriem vēl augt un augt, sastiepu mājās krietnu čupu ar mazītiņiem gurķēniem, taisni tādiem, kas lieliski pataisāmi par ugunsrijēju barību un kas ziemā labi noder, kad kādā vakarā apvieno brandava lietāšanu un galda spēles. Man, protams, nebija receptes, bet receptes, kā zināms, ir sisīšiem. Neskatoties uz to, es tā vai tā pameklēju, vai kaut kur interneta ārēs nemētājas ellīgi asu gurķu recepte ar čili.

[Vai jūs zinājāt, ka tautību mentalitātes, iespējams, izpaužas arī veidos, kā internetā tiek publicētas receptes? Latviešu lapās savas receptes visbiežāk tiek cildinātas ar vārdiem 'vecmāmiņas recepte, izdodas garšīgi, man patīk', savukārt krievu lapās uzkrītoši daudz recepšotāju nāk klajā ar 'cамый лучший рецепт!!1!, пальчики оближешь, баночка таких огурчиков будет разлетаться за полчаса'.]

Čili pipari izrādījās neganti asi - tik asi, ka pēcāk izdomāju, ka būtu vajadzējis to apstrādē izmantot cimdus. Bet cimdi, protams, arī ir sisīšiem, tā nu es šorīt sēžu un klabinu tastatūru ar sūrstošiem īkšķīšiem. Labi, ka tos nav tik daudz jāizmanto drukājot, citādi es pat šo žēlabu nevarētu uzrakstīt.