Visādas lietas vēl jādara pirms došanās uz kāzām un es atnācu pie interneta, lai godīgi meklētu daiļas rīmes un laba vēlējumus kāzu apsveikuma aploksnei. Bet nipatīk man tos sveikumus rakstīt un, kaut vispār manī ir pat rodamas šādas tādas grafomānijas iezīmes, ko es salīdzinoši veiksmīgi sublimēju iekš to klabināšanu šajās lieliskajās interneta ārēs, apsveikumi man arī nepadodas. Man nepatīk pompozi tradicionālie pantiņi un es neprotu atrast kādas oriģinālas dzejas rindas un tad pierakstīt klāt kādu teikumu, kas it atjautīgi un skaisti sasaista dzeju ar personālvēlējumu. Līdz šim vienmēr esmu izlīdzējusies ar dažiem vienkāršiem teikumiem, cerot, ka sirds siltums taču vai plūdīs no tiem. Nav jau laikam arī tik svarīgi, bet šoreiz man ir izdevies atrast trakoti glītu kartiņu, negribētos to saķērnāt ar tādu Labdien. Te Jānis. tipa sveikumu.
Ah nu jā, tā vietā, lai iedvesmotos no tiem desmitiem interneta āru, kur sacīts, vai, es zinu vienu tādu jauku rīmi, ieraksti taču šo un seko viens no pieciem pašiem ejošākajiem kāzu pantiem, ko zinu pat es, kas jau nav slikti, ko, pārbaudīta vērtība, jā, tātad tā vietā es izlasīju iekavētos jūs. Un apsveikuma kartiņa vēl aizvien ir nevainīga kā kora zēns.