Eju es te garām vienam onkam. Šis dikti dzīvīgi žestikulē un stāsta savam pīpbiedram, ka "dirst vislaik, nu, dirst un dirst". Es vēl tā padomāju, kas, šis nemaz no dāmas tb no manis nepakautrēsies, jo, saprot, normāls onka, nekāds tur low-life. Bet nekā - stāsta tik tālāk un sūrojas, ka "dirst un nepārstāj". Nu, ja, izrādījās, ka birst, nevis dirst, un tas ir sniegs, kas vislaik birst.