savaadnieks ([info]savaadnieks) rakstīja,
@ 2006-03-23 16:31:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Savaadi, kad tu meklee kaukto, ko nekad nevari atrast, nepaartraukti, tu nezini ko, bet juuti, un vaardi aizkjeraas aiz dveeseles domaam, luupas klusee, tukshais mirklis liek pasmaidiit suuru smaidu, un tie briizhi, kuros dveesle aarda tevi pashu, ir tie visnepareizaakie, atgaadinot, ka tu esi viens... tu - savu mazo domu lielais kolekcionaars.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]savaadnieks
2006-10-30 17:26 (saite)
Tainsiiba tev kaavienmeer, bet, nesaku, ka pagaatne nekad neatgrieziisies, saku tikai, ka muusdienu cilveeka domaashana fakstus, apstaakljus un visas lietas saprot savadaak.. Ja cilveeks nav paeedis, tad ir daudz gruutaak domaat par maakslu, un taa arii skjiet ir muusdienu "priekshrociiba", ka domaajosham cilveekam ir iespeeja sev nodroshinaat daudz gariigaa zinjaa plashaaku dziivescelju, bet vispaar taa ir ljoti plasha teema, kuru nevar uzdrukaat paaris teikumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pierro
2006-10-30 17:59 (saite)
Ak, klints seja, neglaimo...

Kad esmu paēdis, es gribu atpūsties. Kad esmu badā, es gribu rosīties. Rakstu es labāk izsalkumā. Nezinu kamdēļ, bet man liekas, ka paēdušie daudz mazāk spēj izjust lietas, bet argumentu man nav.

Un jā, šī ir plaša tēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?