Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā ([info]savaadaisu) rakstīja,
@ 2006-02-28 13:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Muuzhiigi taa vaavuljoshana par to ka man viss vienalga. Taa sleepshanaas aiz maskas. Ir jau OK lai pasargaatu savu patiesiibaa trauslo dveeseli no saapeem un cieshanaam, bet pienaak briidis kad ielauzhas saape no malas, kad saape un nelaime piemeklee vistuvaako. Tad mans vairogs vairs nespeej tam pretoties un es sabruuku kaa mazs zeens pie maammas svaarkiem raudot. Es saluuzu un nespeeju tagad buut pie cilveeka ko miilu vairaak par visu pasaulee. Es vienkaarshi nespeeju.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]savaadaisu
2006-02-28 23:21 (saite)
Un ja patieshaam lasiiji manus komentus tad redzeeji, ka tomeer ir cilveeki kas mani sarot - tie kas mani paziist personisiki - mani kaa cilveeku, manu gariigo pasauli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?