Esmu laukos ar vienu no bijušajām. Sēžam virtuvē. Te pēkšņi mums priekšā uz krēsla nolaižas krauklis. Es jamo dzenu projām, bet tas nekur nelido. Tad es tam krauklim rīklē iebāžu pirkstu, lai tas pasmok. Šis nekur nelido. Tad izdomāju, ka ja jau tas nebaidās, ta varētu jamo piežmiegt un uztaisīt paiku no tā. Nu sameklēju lielāko un asāko nazi un ķeros pie darba. Nu un pārgriežu rīkli tai savai bijušajai. Ar brāli turam šo virs izlietnes, lai notek asinis. A jamā mokoties sāpēs, cenšas man kaut ko pateikt. Nu un pēc tam jau sāku štukot ko ar gaļu darīt. Beigās piefiksējis, ka esmu nogalinājis cilvēku un nu bij jāštuko ko ar kauliem darīt. Izdomāju tos padedzināt un tad ar āmuru sasmalcināt un izkaisīt pa ceļu.

... nu tad arī pamodos ...