Tā nu sanāca, ka 6dien aiz neko sakarīgu darīt izdomāju ka no Talsiem jāaiziet līdz Rojai t.i. apm. kādi 33 km! Pasākums dikti forš! Gāju gāju un tad kad man aptrūkās aliņš, nu bij kādi 10 km līdz Rojai palikuši, sadomāju ka derētu tomēr noštopēt kādu autiņu ... mani gan parasti neviens neņem, bet šoreiz paņēma ... tikko iekāpu mašīnā un pateicu ka man derētu tikt līdz turienei, šie man uzreiz virsū ar bībeli - Vai tu tici dievam? ... Blaa ... mans tik nodomāja What a fuck ... nu tā arī runāju ar šiem par dieva esamību vai neesamību ... Tad vēlāk vakarā to visu vēl pārdomājot, nācās man secināt, ka tādi ticīgie ir fakin aprobežoti radījumi!

/upd: Nāksies paskaidrot kādēļ tas mani ZB!
Manis pēc tici kam gribi, tik liekat mani mierā! Savu mūžu man neviens neiepotēs, ka man būtu jātic tam dievam ko sludina bībele! Bībeli saraxtīja cilvēks ne kaut kas cits ... tak što zb, ka sipās man virsu ar saviem idiotismiem par to, ka dievs pasargās un dievs glābs ... es vot ticēšu apmīstam kociņam ceļmalā, bet es ticēšu kaut kam reālam ... kaut vai sev! Ne tam "dievam" ko kaut kad pats cilvēks savā slimajā prātiņā ir radījis!

Atvainojos par rupeklībām ... mani smagi ZB tādi purni, kas man piesienas ar savu dievu un nepieļauj citādākas iespējas! Varu saderēt, ka tas džeks kas bij pie stūres savā fakin svētulīgajā ģīmītī un runās slēpj to ka majās vinš piš kaimiņmājas suni izsaucot vārdus - jaaaa kuce drāz mani drāz mani ...

Kā cilvēks var tik akli paļauties uz kaut kādu mistisku radījumu?