Nupat es sevi nesaprotu.
Ieraugu Lēdijas Nr.1. bildi, man paliek garīgi slikti un gribas visus tuvos triekt ratā.
Ieraugu kaut kādu nieku kas saistās ar Lēdiju Nr.2. un atkal paliek garīgi slikti un gribu viņu izdzēst no savas dzīves.

Ja es to tā arī darītu, tad es patiešām līdz mūža beigām paliktu viens.

Tas laikam kaut kāds pārspīlētais variants no acīm prom, no prāta laukā.

Es gribu justies labi, bet iekšējs naids man to neļauj.