Mēģināšu atcerēties precīzi to ko es šonakt nosapņoju.
Bija kaut kāda saruna ar kādu sievieti. Es viņai atzinos mīlestībā, teikdams kaut ko tādu - es tevi mīlu no sirds, es tevi mīlu ar visu savu dvēseli. Uz to viņa atbildēja kaut ko tādu - tu mīli tikai kātu, bet es esmu zieds, un ziedam ir sava dvēsele, bet kātam sava.

Kaut kas tāds. Nez, bet tas par to ziedu, kātu un dvēselēm bij kaut kas izcils. Tik žēl, ka nevaru atcerēties tieši tā kā tas bija.