And once again I hate myself.

A tā jau ir norma - sabojāt to, kas sabojājams.
Varbūt es arī kaut ko esmu pārpratis (nebūtu nedz pirmā nedz pēdējā raize), bet vienalga sajūta ir šausmīgi stulba.

Ja vien es mācētu kaut kā tik no šitā vaļā! Vai es to vispār vēlos?

Bēda arī par to, ka šovakar Bacardi būs jādzer vienam. Pēkšņi neviens nevar man sastādīt kompašku. Nu nav jau ar nekāda skāde ... nav jau nedz pirmā nedz pēdēja reize, kad dzerstos vienatnē.

A es par spīti jutīšos labi!!!