Sakaunējos, kad atstāju dzeramnaudu 23 santīmu izskatā. Piedod, es tā nebiju domājis, lai arī ja tu vairāk smaidītu, tad es tev tomēr būtu iedevis vairāk.

Nopirku Bacardi. Lai jau stāv. Ziemsvētkos sadegšu sveces, smaržināšu opija smaržkociņu, klausīšos dvēseles mūziku, baudīšu Bacardi black, saritināšos gultā, būšu atkal viens. Itkā nu jau ir pēdējais laiks sevi paanalizēt. Tomēr vēl jāpaciešas līdz Ziemassvētkiem, jo tad visumaz būs attaisnojums manai nomāktībai un ieslīgšanai sevī.

Pārsātināta nedēļas nogale. Pozitīvi. 7dien saņēmu to ko man tik ļoti vajadzēja, bet no kā ļoti, ļoti baidījos. Paldies tev par to!

6dien sabijos, jo vecā kaite parādīja sevi jaunā gaismā. Patiešām nav patīkami, kad nevari paiet. Tā nu es tur pie Olimpijas sēdēju un gaidīju, kad man kājas atkal sāks klausīt. Sajūta bij baisa. Es negribu to vēlreiz piedzīvot. Ne, ne, ne.