Izrādījās, ka katrā vietā man ir citādāka garīgā forma! Izrādījās, ka varu noteikt āderes ar roku! Izrādījās, ka katra apmeklētā vieta ir paturējusi daļu no manis!

Dzimtajās mājās ir neremdināmi riebīgā sajūta, ka vajag būt ar kādu kopā! Tur pat izkristalizējās ar ko!

Radās jautājums! Vai tas ko mēs jūtam (mīlestība, prieks, bēdas utt)ir patiesi, vai, varbūt , tikai izdomātā nepieciešamība! Varbūt mēs mīlam tikai tāpēc, ka mums tas ir nepieciešams tajā brīdī!? Kā var zināt vai jūtas ir patiesas, vai tikai tā brīža nepieciešamība tā justies???