Aizdomājos...
Tad kad biju pie omes uz slimnīcu, šī man prasīja, kad tad es beidzot sev meiteni atradīšot, un kad es beidzot apprecēšoties! Nu ja rēķina, ka viņai nav daudz atlicis mirstīgo cilvēku pasaulē, tad ... nu neko ... atbildēju, ka tuvāko 5 - 10 gadu laikā nu toč nebūs man nedz meitene nedz kāzas. Tad viņa teica, ka beigās mani savākšot kāda sieviete ar bērnu. Sieviete, kuru ir kāds mužiks pametis.
Iepriecinoši.
5dien, kad ierados pie tantes, man uzreiz tika prasīts kā tad man ar to meiteni ejot un kad tad precēšos! Nu i zajebalo!

Nu neliek mierā mani. Varu tik sagaidīt vēl lielāku ofensīvu no radinieku puses.

Kā ar meitenēm? Kad precēsies? Kad būs mazmazbērni?

Besī šie jautājumi!

:ko tieši tie rada gabali no manis grib? Lai es ātrāk sāku līdzināties viņiem un sačakarēju sev dzīvi! Vai to viņi grib?