Pašpietiekamība ir galvenā jocīgā lieta, ko izjūtu kopš esmu pārīšattiecībās. Nevajag draugus, nevajag darbu, nevajag tusiņus. Vajag mājas, vajag darbu mājās, vajag sievu, vajag ģimeni pašējo.

Ar kājām gaisā.

Ai ... apcerējums par manu dzīvi. Liekas, ka agrāk bija interesantāk un jautrāk. Un tomēr iedziļinoties, saprotu, ka ne sūda. Tad bija tikai citādāk.

Un vispār sākas iebesiena laiks - pirmsziemsvētku laiks. Sākas jau visas tās sviestainās zsv akcijas un rādio džingli. Vot iekš radžiņa tie murgi toč besī.