Kā man besī, ka apkopēja musarņiku zem mana galda pārvieto. Katru reizi, kad aizmirstu paskatīties, kur īsti ir musarņiks, tīri pieraduma pēc lidinot iekšā kaut ko ārā metamu, es, protams, aizmetu garām.

Vakar atkal nedaudz sētu savedu kārtībā. Un vispār rakt sacietējušu mālu ir gandrīz neiespējami. Labi, ka brālis uzdāvināja Fiskar lāpstu.