Svētki nogurdina, ikdiena spēcina - metastāzes& kafijas klizmas
|
| ||||||
comments: piebilde |
| ||||||
Nu šim visam ir arī savas ēnas puses. Kad tu raksti "100+ gadīgā literatūrā vienmēr varam lasīt par to, kā tur vecmāmiņu aprūpē viņas pēdīgā stundiņā un tā, 3 paaudzes vienuviet, mazbērni arī skatās, kas notiek, neviens neko baigi neslēpj" - tad runa parasti ir vismaz par attiecīgā laika vidusšķiru, kura var algot kopējus, kas nes tos podus un mazgā vešu. Man pat bail domāt, kā izskatījās (un kā smirdēja) trūcīgāku ļaužu mirstošo vecīšu guļvietas. Un kā viņi cieta - no izgulējumiem u.t.t. Jā, varbūt mazbērni un mazmazbērni turpat arī skraidīja apkārt, vienīgajā istabiņā, un ar nāvi bija apraduši. Vecais kraķis tur stūrī gultā mirdams mira, bet tas jau netraucēja uzspēlēt lupatu bumbu. Nāve bija blakus, bija ikdiena, varbūt bija pašsaprotama, bet vai tāpēc to (no mirstošā cilvēka pozīcijas) var uzskatīt par vieglāku un harmoniskāku? Šaubos. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Jā. Sanāk, ka mēs (pieķēru interesantā kārtā tikko arī sevi) uztaisām daiļu stāstu par to, kā cilvēki senāk mira Straumēnu stilā, zem teju ziedošas ābelītes apglabāti, omītes, opīši, jauki cilvēki, pēdējo dvašu izdvesuši, par kuriem tagad ir vērts pastāstīt. Neglītumu gribas apslēpt, ne? | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Nu ja, tā patiesība ne tuvu nav (nevarēja būt) tik glīta. Es taču mammu kopu. Viņa kakāja (pamperī! Bet tolaik tak pamperu nebija!) pat pa 4-5 reizēm dienā. Reizēm man bija kopēja, reizēm nebija. Es ļoti noguru, atzīšos. Bet kā gan tas viss notika senāk? Domā, cilvēkiem, kam jau ar ausmu bija jāiet slaukt govis, un visu dienu jāstrādā laukā, bija laiks tādam mirējam - nīcējam četrreiz dienā dibenu mazgāt? Nu, var jau būt, ka dažiem bija kādas sieviņas, kas pa māju dzīvojās un varēja slimos apkopt, bet kopumā man tā aina šķiet ļoti bēdīga. Tāpēc es iebilstu tādiem pretnostatījumiem mājas/pansionāts. Arī Gavandem viss nav tik viennozīmīgi. Mājas, protams, ir vislabākais variants - ja vien tu vari nodrošināt kopšanu ar palīgspēkiem. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Jā, es atceros tos ierakstus no tā laika, drausmīgi un tu, atvainojos, vēl esi priviliģēta. Man ļoti mīļa tuviniece nonāca situācijā, kur mazdēlam bija viņai jātīra x reizes dienā dibens, nebija neviena cita, kas to varētu izdarīt. Un ir runa par cilvēku ap 80+ gadiem, kam ir absolūti pilns saprāts. Drausmīgi. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Nav par ko atvainoties. Par to jau es tieši runāju. Ka cilvēks, kuram nav iespējams algot kopēju un pašam jāstrādā kaut kur pilna laika darbs - viņš vienkārši var nonākt izmisumā.Un cieš abi. Miršana vēl arvien nav "atstrādāta" cilvēka cienīgā veidā. Ir ļoti maz izredžu forši nomirt. Ai, man vēl būtu, ko teikt, bet laikam jāpaguļ arī:) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Jā, man arī ir daudz sakāmā, bet jāmēģina pagulēt ar :) | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
Svētki nogurdina, ikdiena spēcina - metastāzes& kafijas klizmas
|