Svētki nogurdina, ikdiena spēcina - metastāzes& kafijas klizmas

Link:	(Link)
Time:	01:57

Jā. Sanāk, ka mēs (pieķēru interesantā kārtā tikko arī sevi) uztaisām daiļu stāstu par to, kā cilvēki senāk mira Straumēnu stilā, zem teju ziedošas ābelītes apglabāti, omītes, opīši, jauki cilvēki, pēdējo dvašu izdvesuši, par kuriem tagad ir vērts pastāstīt. Neglītumu gribas apslēpt, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

blond

Link:	(Link)
Time:	02:07

Nu ja, tā patiesība ne tuvu nav (nevarēja būt) tik glīta. Es taču mammu kopu. Viņa kakāja (pamperī! Bet tolaik tak pamperu nebija!) pat pa 4-5 reizēm dienā. Reizēm man bija kopēja, reizēm nebija. Es ļoti noguru, atzīšos. Bet kā gan tas viss notika senāk? Domā, cilvēkiem, kam jau ar ausmu bija jāiet slaukt govis, un visu dienu jāstrādā laukā, bija laiks tādam mirējam - nīcējam četrreiz dienā dibenu mazgāt? Nu, var jau būt, ka dažiem bija kādas sieviņas, kas pa māju dzīvojās un varēja slimos apkopt, bet kopumā man tā aina šķiet ļoti bēdīga. Tāpēc es iebilstu tādiem pretnostatījumiem mājas/pansionāts. Arī Gavandem viss nav tik viennozīmīgi. Mājas, protams, ir vislabākais variants - ja vien tu vari nodrošināt kopšanu ar palīgspēkiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zimbabve

Link:	(Link)
Time:	02:20

Jā, es atceros tos ierakstus no tā laika, drausmīgi un tu, atvainojos, vēl esi priviliģēta. Man ļoti mīļa tuviniece nonāca situācijā, kur mazdēlam bija viņai jātīra x reizes dienā dibens, nebija neviena cita, kas to varētu izdarīt. Un ir runa par cilvēku ap 80+ gadiem, kam ir absolūti pilns saprāts. Drausmīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

blond

Link:	(Link)
Time:	02:41

Nav par ko atvainoties. Par to jau es tieši runāju. Ka cilvēks, kuram nav iespējams algot kopēju un pašam jāstrādā kaut kur pilna laika darbs - viņš vienkārši var nonākt izmisumā.Un cieš abi. Miršana vēl arvien nav "atstrādāta" cilvēka cienīgā veidā. Ir ļoti maz izredžu forši nomirt. Ai, man vēl būtu, ko teikt, bet laikam jāpaguļ arī:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Augusts 31., 2016

Comments: