| Nu ja, tā patiesība ne tuvu nav (nevarēja būt) tik glīta. Es taču mammu kopu. Viņa kakāja (pamperī! Bet tolaik tak pamperu nebija!) pat pa 4-5 reizēm dienā. Reizēm man bija kopēja, reizēm nebija. Es ļoti noguru, atzīšos. Bet kā gan tas viss notika senāk? Domā, cilvēkiem, kam jau ar ausmu bija jāiet slaukt govis, un visu dienu jāstrādā laukā, bija laiks tādam mirējam - nīcējam četrreiz dienā dibenu mazgāt? Nu, var jau būt, ka dažiem bija kādas sieviņas, kas pa māju dzīvojās un varēja slimos apkopt, bet kopumā man tā aina šķiet ļoti bēdīga. Tāpēc es iebilstu tādiem pretnostatījumiem mājas/pansionāts. Arī Gavandem viss nav tik viennozīmīgi. Mājas, protams, ir vislabākais variants - ja vien tu vari nodrošināt kopšanu ar palīgspēkiem. |