vnk negribu strādāt. gribu uzvilkt gumijas zābaciņus un lietusmētelīti, un iet bradāt pa lietus pielijušām, sūnām. klaiņot starp nokritušajām lapām un sēņu smaržu. lasīt sarkanas ogas un smejot tās saujām dalīt putniem. negribu cilvēkus. negribu civilizāciju. gribu attiet no šī visa...
...citādi, jūtu, kā mani piepilda inde. un lēnām, bet noteikti mana dzīve pārvēršas farsā bez morāles.