sanomi
13 Marts 2019 @ 10:33
 
šorīt sniegs tik skaisti vizuļoja saulē. kā bilde no kalendāriem ar dabas skatiem.
 
 
sanomi
19 Jūlijs 2018 @ 15:55
 
Mīļā, Dienasgrāmata!
Pirmā diena pēc atvaļinājuma - ik pa brīdim uznāk grūti apvaldāma vēlme sākt raudāt. Kad tieku galā ar to, parādās grūti apvaldāma vēlme uzrakstīt atlūgumu.
Tajā brīdī pieslēdzas un nelabā balsī sāk ķērkt veselais saprāts - kurš par dzīvokli maksās un bērnus baros?!
 
 
sanomi
14 Jūnijs 2018 @ 21:53
 
gribētos mācēt uzzīmēt liepiedu smaržu pilsētā.

pēkšņa, samtaina tā noķer, kamēr traucies cauri pilsētas dunai.
ieskauj tevi platām, sauli uzsūkušām rokām. smaržīgām un siltām.

un to vien spēj, kā ieelpot to tik daudz, cik vien vari! dziļi. dziļu elpu.
saelpot krājumus ziemas vakariem.
 
 
sanomi
17 Maijs 2018 @ 20:07
 
klausos lietus šalkoņu aiz loga un domāju par kokiem, kurus iestādījām
 
 
sanomi
22 Janvāris 2018 @ 13:58
 
Man bieži gribās ko pateikt šeit. Domās vārdi jau sakārtojās glītās teikumu virtenēs un cēlos citātos.

Taču tiekot līdz klaviatūrai, iesākot rakstīt, iedomātais smukums pašķīst un paliek tikai neveikli vārsmojumi.
 
 
sanomi
16 Janvāris 2018 @ 07:52
 
Tik krāšņas leduspuķes, kā veco ikarusu autobusa logos, pilsētā vairs neesmu manījusi.
 
 
sanomi
02 Janvāris 2018 @ 12:26
 
palikts zem atslēdziņas. kluss. sprādzienbīstams.
 
 
sanomi
14 Oktobris 2017 @ 12:59
 
sestdienas rītā pamosties kaut kad, jo var nelikt modinātāju, un saproti, ka nezini, ko gribi darīt. un nezini arī ko negrib darīt.
 
 
sanomi
12 Septembris 2017 @ 14:22
 
Jaunākā atvese, diezgan neomā, par to, ka modinu, nosauca mani par raganu.
Atbildēju, ka tādā gadījumā viņš ir purva mošķis - jo ir raganas bērns.
 
 
sanomi
12 Jūlijs 2017 @ 23:30
 
Atvaļinājums pirmā nedēļa - ikdienu sajūta kā sestdienā.
Atvaļinājuma otrā nedēķa - ikdienu sajūta kā svētdienā.
 
 
sanomi
29 Augusts 2016 @ 21:39
 
es neesmu drosmīgs cilvēks, ne pavisam neesmu.
bet ik pa laikam speru to soli pretīm nezināmajam. pirms tam izdzīvojot iekšējās šaubu un baiļu vētras. par kurām zin tikai daži. reizēm neviens neuzzin.
un tad metos.
kā šobrīd - izkāpu no pierastās, mazās ligzdiņas. un nav ne jausmas, vai tur lejā būs mīksts pēlis vai šķautņainas klintis.
bet varbūt attapšos turpat, kur jau biju.
un tad, mirkli apžilbusi, kā pamodusies no sapņa, pamirkšķināšu acis un turpināšu dzīvot ierasti.
līdz atkal uznāks kāda drosmes lēkme.
 
 
sanomi
07 Jūlijs 2016 @ 00:05
 
šodien atbraucot mājās, konstatēju, ka pirms 5 dienām, dodoties brīvdienās, esmu atslēgusi ledusskapi no elektrības.
saldētāvā bija gaļa.
tā smaka nez kādreiz izvēdināsies?
visu ledusskapja sastāvu ātri sapakoju atkritumu maisā, pat dubultā. un pašu ledusskapi berzu tik sirsnīgi, kā vēl nekad.
pēc tam izmērcēju un mēģināju atberzt bērnus, kuri mēnesi nodzīvojuši it kā diezgan civilētā vidē, bet kakli melni, ceļi vienos pušumos un zilumos (kas gan ir ok, jo nozīmē, ka ne visu laiku sēž pie datora vai TV kastes).
Un atberzt vajadzēja, jo parīt uz kāzām. jūras krastā. dēļ kā, beidzot esmu tiksui pie smukas kleitas. nu tādas ne ikdienišķas, bet tādas, kurai klāt vajag manikīru un frizūru.
nu labi, ne obligāti vajag, bet tad smukāk.
 
 
sanomi
08 Maijs 2016 @ 22:45
 
ja Visums vēlas dot man kādu zīmi, būtu labi, ja tas tiktu darīts nelaužot man mantas un mēbeles...
 
 
sanomi
11 Marts 2016 @ 20:06
 
kādreiz biju pārliecināta, kad pienāks laiks, nosirmošu ar cieņu un neslēpjot nevienu sirmo matu.
tikai negaidīju, ka tas jau notiks 30 ar astīti gados.
paldies tiem, kas izgudroja matu krāsas.
 
 
sanomi
23 Februāris 2016 @ 21:41
 
pēdējās dienas vairs nemāku pati sev garšīgu kafiju uztaisīt.

bēdīgi bišķīt.
tik daudz kam zudusi labā garša. košās krāsas. gaišās sajūtas.

negaršīgs, melns un daudz dusmu.
 
 
sanomi
04 Janvāris 2016 @ 22:20
 
tērēju laiku starp "gribu gulēt" un "gribu nolakot nagus"
 
 
sanomi
06 Jūnijs 2015 @ 19:58
 
cenšos izšķirot, iztīrīt un savākt kastēs iepriekšējos sešus gadus.
lai līdzi paņemtu tikai to nepieciešamāko. labāko no mums.
 
 
sanomi
13 Aprīlis 2015 @ 15:11
 
Pavasaris šogad nāk tā viltīgi, lai neviens nepamana
 
 
sanomi
24 Februāris 2015 @ 21:22
 
šodien "iesitu" ar elektrību blakus stāvošam cilvēkam. pat nepieskaroties!
pēdējā laikā šāda elektrizēšanās tiešām ir problēma, jo pašai jau ar sāp.
 
 
sanomi
12 Februāris 2015 @ 22:54
 
pat zinot, ka tā nav prātīga doma uz "pusstundu" atgulties, atnākot mājās vai atstāt ko svarīgu izdarāmu uz rītu ("laicīgāk aiziešu gulēt, nedaudz ātrāk piecelšos"), šī kļūda tiek atkārtota atkal un atkal.
pilnīgs naivums un nelabojams optimisms.