27 Marts 2024 @ 19:07
 
man ir tāds ieradums - kad ar kādu aci pret aci runāju, manas acis skraida pa šī cilvēka seju un veic izpēti, un es redzu, kā nokustas viens vaibsts, kā otrs, kā uzacs, kā plakstiņi, un tad tālāk, un vēroju, un es nevaru to apturēt. es to zinu un jūtu, bet nevaru izdomāt, kur piesiet acis, kur apstāties. domāju, nez kā tas izskatās otram cilvēkam - zīlītes jau laikam arī iet uz riņķi.
ir parocīgi, ja nav jāskatās sejā. bet nav tik interesanti.
 
 
25 Marts 2024 @ 19:01
 
nolaidu asinis. vispār biju pārsteigta redzēt, ka šī tāda vīriešu iecienīta nodarbe.
 
 
24 Marts 2024 @ 16:22
Cleening Out My Closet  
Rakņājos pa skapja dziļumiem, meklējot tīru dvieli. Līdz sataustu spalvainu... mazu... zodiņu?
Sekundes daļu smadzenes intensīvi procesē atrasto.
- Piedod, dārgumiņ, - visbeidzot saku samulsušajam kaķim.
 
 
23 Marts 2024 @ 13:44
 
dažkārt man ir tāds: "o, man vajag šito!"
un tāds bija vakar, ejot pēc skropstu tušas un pa ceļam ieraugot lūpu krāsas. wicked 50, she said. alrighty then.
izmēģināju, izskatījās labi, man patika, tāda ne pārāk spilgta, bet izdarīja savu darbu vairāk nekā labi - sejā parādījās krāsas akcents. veni, vidi, vici. pērku.
atnāku mājās, atveru vaļā, uzkrāsoju un!
izrādās, ka tas nolādētais testeris taču ir pavisam izkrāsots un ir tikai blāva atblāzma no tā, kā tā krāsa patiesībā izskatās. kādam vajadzētu iet un izmest viņu miskastē, no kuras neviens to vairs nevar izvilkt. patiesībā esmu nopirkusi ļoti tumši sarkanu lūpukrāsu.  
piedevām supernoturīgu tur, kur nevajag.

 
 
21 Marts 2024 @ 10:26
 
Viens no maniem vainīgajiem prieciņiem pēdējā laikā ir Korejas estrāde visā tās daudzveidībā un daiļumā. Tātad, skatos kaut kādu Korejas šovu, kura dalībniekiem - pasaulē diezgan pazīstamam K-pop bojbendam - jāatbild uz jautājumu, ko grūtāk apvaldīt: vēlmi čurāt vai kakāt?
Te, protams, atskan, Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs... Viens metās skaidrot savas teorijas šai sakarā, pārējie nervozi ķiķina.
Un es pie sevis nodomāju - visgrūtāk ir turēt muti ciet. Un nemelst glupības. Viss pārējais nav nemaz tik grūti.
Par to es pēdējā laikā diezgan bieži iedomājos.
 
 
skaņas: Girls Know How To Fight
 
 
20 Marts 2024 @ 21:23
 
Es šodien no Rīgas izbraucu uz filmēšanu 7.30. Atgriezos 17.30
Visu dienu pa mežiem.
Skati bēdīgi, jo filmējām kailcirtes un gaiss kopumā smaržoja pēc kapličas,
BET
zosis kāšiem vien pār galvu un bija iespēja klausīties to klaigās un minēt un uzminēt no kuras puses lidos
sila starzds
dziedātāj strazds un visa veida zīlītes (draugi, ieviesiet sev Merilin bird id aplikāciju - tas ir reāls brīnums)
migla mijās ar sauli
hārvesteru atstāto dziļo risu ūdens gandrīz iesmēlās zābakos, bet neiesmēlās
biju ārā visu dienu
nesteidzos
darīju lietu par kuras jēgu esmu pārliecināta, bet nezinu, vai izdosies. kurš tad zina.
vakarā mājās klausos mazā bērna spotify liked dziesmas un tā ir mana pasaule un es mīlu to, ko dzirdu
un vismaz šobrīd ir pofig jautājums par to, kāpēc man vajag filmēšanu, lai darītu to, ko gribas darīt - vienkārši būt mežos.
 
 
19 Marts 2024 @ 10:41
 
Šodien - svētā Jāzepa dienā - īstais brīdis pārstādīt mājas telpaugus!
 
 
18 Marts 2024 @ 22:22
 
vērtīgākais, jo retākais, gaistošākais , resurs dzīvē ir laiks.
naudu, draugus, partnerus, dzīves enerģiju var dabūt jaunus un no jauna, bet laiks nenoveršami iztek un nav atgūstams nekādi.
 
 
18 Marts 2024 @ 21:18
 
nez vai viņu šim autordarbam iedvesmoja kāds uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts?


also, pirmā loma, kur theo james izskatās labi.
Tags:
 
 
18 Marts 2024 @ 16:10
 
Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)?
 
 
17 Marts 2024 @ 21:56
 
Kopš gada sākuma šī ir pēdējā diena tumsas valstībā. Gaišā laika ilgums - 11 stundas, 58 minūtes, 58 sekundes (https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga). Tas ir pat mazliet vairāk nekā pērnā gada 26. septembrī (11:56:57), taču mazāk nekā 25. septembrī (12:01:44).

Ceru, ka šī informācija ļaus mums turpmāk labvēlīgāk pieņemt septembrus.

Jau rīt gaisma valdīs visas 12 stundas, 3 minūtes, 50 sekundes, un mēs varēsim sevi uzskatīt par pārziemojušiem.
Gaišais laiks būs ar mums līdz šī gada 24. septembrim (12:03:50), taču jau 25. septembrī atgriezīsimies apmēram šodienas situācijā (11:58:08).
(Tas, protams, pie nosacījuma, ka nebūs iestājusies kodolziema.)

Par pavasari! Priekā!
 
 
14 Marts 2024 @ 22:52
Džing džing džžž džing  
Sen neko neesmu šeit iebakstījis un, diemžēl, ar īpašu oriģinalitāti neizcelšos arī šajā reizē. Tomēr vēlos padalīties ar savu jaunatklājumu "Džing-džing" mūzikas žanrā, proti – jūlija sarunām, jebšu «July Talk».

...video_nav...

Forši džindzina...