bettyboob

Man nāk nost āda no pieres un nu jau arī vaigiem. Kreisā potīte ir sastiepta. Uz lūpas ir aukstumpumpa un virs kreisās acs saskrāpēts. Esmu iemācījusies piecas jaunas kāršu spēles un dzert tīru rumu. Un tas viss ir noticis divās atvaļinājuma dienās! Kas ar mani būtu pēc brīva mēneša???

Pēdējās dažās dienās ap mani savērpies svelmīgu notikumu virpulis.

Viss sākās ar zibeni, kas iespēra mūsu mājā. Pateicoties zibensnovedējam, vienīgā skāde bija mana lēkšojošā sirds un ar kafiju aplietā kleita. Sekoja drāma ar vikings, kuras dēļ neaizbraucu uz nometni. Kolīdz pērkons un lietus bija pāri, starp jahtām un mākoņiem atvadījos no Evas(tiekamies turpat - puerto vajartā pie baltajiem taksīšiem!).

Atvadu ballīte līgani pārgāja unic dzimšanas dienas ballītē krogā Mūķene. Tur bija dejas un dziesmas, galdi lūza no gardumiem un vīniem. Laimi bija pārņēmis dāsnums, un viņš dziedāja visas skaistākās balādes: Sabor a mi, Oči čornjie, Brodjaga un tā tālāk. Mēs dejojām un dziedājām līdzi, un kaislības, kas tam visam virmoja pāri un cauri, ir vispār neaprakstāmas. Man pēc tam vēl divas dienas ledusskapis bija pilns ar ēdienu, un uz Positivus neaizbraucu, jo dabūju vēdergraizes no trīsdienīgas kūkas.

Turpmākās pāris dienas pie jūras. Beidzot saule ir īsteni karsta, smiltis dedzina pēdas, saulrietā peldoties ūdens ir silts un maigs. Es esmu TIK brūna. Bet īstā laime ir sākoties negaisam, kad smilšu vērpetes lido līdz koku galotnēm, vējš grūsta mākoņus un pērkons par to barās, un tu tam visam pa vidu esi mazs, drusciņ nobijies, bet ļoti dzīvs un ļoti laimīgs.

Varu darīt visu, ko vien vēlos, un nekas nav obligāti, nu vismaz šodien - tā es nolemju sestdien no rīta un tūlīt pat ķeros klāt šī nodoma īstenošanai.

Satieku Evu, kura uz Rīgas fona izskatās kā skaista parādība, mēs tirgū sapērkamies vairākus kilogramus zemeņu, ķiršu, zirnīšu, burkānu un pašu mazumiņu alus. To visu notiesājam kopā un vienlaicīgi, bet pēc pāris stundām, stenēdamas un uzpūtušos vēderus apķērušas, vārtāmies pa dīvānu. Izlemjam, ka situāciju var glābt vienīgi kārtīgas vakariņas. Apejam ar līkumu Muklājam (pārāk veselīgi), lai paēstu vietā, kur viss peld taukos un ir apliets ar eļļu. Pašā pusnaktī uz ielas nejauši? satieku Muklāja Vilibaldi, un viņš man nolasa garu lekciju par veselīgu pārtiku. Pēc tam domāju - vai tiešām tas bija pa īstam? Varbūt tas bija rēgs vai lielizmēra pārmetums no manas bezapziņas dzīlēm?

Nākamajā rītā apņēmos pastrādāt. Nekā - pa logu laužas iekšā muzikāla līksmība slāviskos toņos. Tas tak Tatarstānas Sabuntujs 2009! mēs atceramies cik lieliski izklaidējāmies pagājušogad ap šo laiku. Steigā notiesājam brokastis un nesamies pāri ielai, kur skaistā bet diskrētā ēkā atrodas Tatarstānas vēstniecība. Tur jautrība sit augstu vilni - krāšņos tērpos un tubeteikās tērpti ļaudis dejo, dzied, ēd un spēlē spēles (Sabuntujs ir tāpat kā latviešiem Līgo tikai bez alkohola, mums paskaidro kāds vīrs). No airana (austrumu kefīra) ar muti jāizzvejo naudiņa. Jāņem mutē karote, kurā jāieliek olu un veselu jāaiznes 50m un atpakaļ. Kāds onkulītis deklamē pašsacerētu dzejoli par Tatarstānu - tik skaistu, ka aš sākam šņaukāties.

Zālītē saulē un sieviešu uzmanībā gozējas spēka vīri kailiem tetovētiem torsiem. Kāds atved aunu, piesien pie ozola, un tad sākas cīņas - auns ir balva uzvarētājam. Cīņas noteikumi acīmredzot nav akmenī cirsti, jo publika vienmēr panāk tā puiša uzvaru, kurš tai labāk iepaticies. Viens no favorītiem ir izskatīgs bagatirjs, kuru aptekalē divas sievas, viena blonda, otra melnmate, kā arī bērnu bariņš. Gaiss ap viņiem sabiezējis no kaislībām un lamu vārdiem krievu mēlē. Vīri cīnās pa pāriem, un publika katru reizi ilgi strīdas, kurš tad ir uzvarējis. Taču cīņas strauji beidzas, kad vienam no cīkstoņiem gandrīz nolauž sprandu. Lai atvēsinātu uzkarsušo publiku, tiek izsaukts meiteņu ansamblis, kas sāk dūdot saldas dziesmas, bet mums jau jādodas tālāk.

Foto:

Spēkavīrs un viņa sievas


( vēl bildes )