|
|
|
Novembris 6., 2014
16:04
Kad es vienreiz iemācīšos pie pirmās iespējas nesalielīties, ka bērns to vai šito sācis labi darīt. Šodien kārtēja diena, kad man ausis aizbļautas, bērnu gulēt liekot. Būtu viņa lielāka, toč uzšautu pa dupsi par visiem šodienas izgājieniem.
|
Novembris 3., 2014
21:51
Dažas pēdējās dienas man ir teju paraugbērns. Nu gandrīz - tagad gan pa nakti sākusi visādus brīnumus izpildīt ar biežāku celšanos, periodisku negulēšanu un runāšanos, bet pa dienām pasākusi gulēt ievērojami labāk. Turklāt ir novērojams progress ratu jautājumā :)
Nu nevar jau salielīt, ka "nesabojājas" atkal. Bet vispār - vīkendā gandrīz pabeidzu šūt ergosomai silto pārsegu - jakas "paplašinājumu", un tikām arī pie jaunas karietes. Tad nu redzēs, kas tiks biežāk izmanots - jaunie rati vai jaunais somas pārsegs :D Rīt vajadzētu izmēģināt, kā jaunie rati pa vietējiem neceļiem ripinās - šiem vajadzētu mazāk kratīties.
un vēl... Emma šodien pirmo reizi apvēlās uz vēdera. Tas gan laikam tā netīšām viņai sanāca. Vilku nost drēbītes pirms vannas, pavēlu uz kreisajiem sāniņiem, un viņa pēc inerces ieurbās ar degunu galdā un arī dupsi pamanījās pārvelt. Tā nu viņa tur ar tādu pusnovilktu kleitu kūņojās un īsti pati nesaprata, kas notiek :D Pēc vannas gan izskatījās, ka viņa tur dvielī satinusies mēģināja atkārtot šo triku. Nu redzēsim, vai rīt vēl atcerēsies un mēģinās kaut ko pasākt. Tā jau pēdējās dienas aktīvāk veļas uz sāniem un visādi mēģina izlocīties visādos virzienos.
|
Oktobris 29., 2014
17:06
Tikko izpētīju jūlijbēbju "mērīšanās" lapiņu - mans mazais cālis savos 3.5 mēnešos ar svaru 5480g un 60.5cm ir vistievākā (pārsvarā visi virs 6kg) un viena no īsākajām. Nav jau brīnums, ka atsevišķi bodiji krīt no pleciņiem nost - pa platu.
|
12:22
Esam atpakaļ no tehniskās. Tā sabļāvās, ka pilnīgi ausis aizkrita, un gaitenī visi "liecinieki" pēc tam diki satrauktām sejām uz mums skatījās. Sākums gan bija cerīgs - ieradāmies omulīgā noskaņojumā, pa pusei jau drēbītes novilkām, rādīju dakterei, ka man nepatīk vienā pusē pie deniņiem tāds kā neliels radziņš - viņa sāka čamdīt, nu un tad aizgāja tāds bļāviens, ka nenomierināt. Visu atlikušo laiku nobļāva, pat krūts došana nelīdzēja.
Vienīgais labums tai bļaušanai - kad iepotēja potes (mums 2 vienlaicīgi šodien), vienkārši turpināja bļaut tādā pašā toņkārtā, man šķiet, pat tā īsti nepamanīja, ka tur kaut kas vēl iesāpējās... Beigās izsecināju, ka viņa laikam bija izdomājusi, ka šite viņai nepatīk un vispār ir laiks iet gulēt, bet mamma un daktere te visādi uzbāžas. Tiklīdz ieliku benķītī uz ratu rāmja un sāku šūpināt, aizmiga pāris minūšu laikā... Tā nu kādu pusstundiņu pagulēja pa ceļam uz mājām un vēl pagalmā, un pamodās atkal smaidīgs, omulīgs bērniņš. Divas stundiņas visai omulīgi nodzīvojās, kad jau redzēju, ka atkal sāk miegoties, aizstiepu uz gultu - momentā bij īkšķītis mutē un 2 min. laikā bērniņš aizmidzis. Turu īkšķus, lai miegainums mums vienīgā pošu reakcija.
Vēl pasūdzējos dakterei, ka, manuprāt, viņai pleciņi un rociņas saspringtas, bet nu reāli neko jau pārbaudīt viņa nevarēja tādam sarkanam kliedzošam kunkulim, tikai tik daudz, cik nosvērt un nomērīt. Iedeva nosūtījumu pie rehabilitaloga, lai stājamies valsts rindās, un ieteica maksas fizioterapeiti pie kā pakonsultēties, ko un kā paši mājās labāk varam darīt. Nu jā, Pārdaugavas pusē kur zināju uzzvanīt, tur valsts rehabilitologam pieraksts tikai pēc Jaunā gada kaut kad, un tad pēc tam vēl vismaz 2 mēneši rindā uz vigrošanām/masāžām, ja nozīmē. Gaiļezerā gan varēja pieteikties jau uz novembra vidu - baigā braukšana, bet toties tur esot visādas foršas procedūras tādiem maziņiem, burbuļvannas, piemēram.
|
Oktobris 28., 2014
09:33
Vakar izvilku no 3-6 mēnešu atvilktnes dažus nākamā izmēra bodijus... tā knapi vien der garumā. Būs fiksi jāizrevidē tās drēbītes. Nepiedomāju, ka māsas meitēns čut mazāks par "vidējo aritmētisko". Lai gan pirmos bodijus tikai pavisam nesen pārstāju vilkt, bet tie laikam gan bija labi iestaipīti. Nekas, arī šitos izstaipīsim. Rīt pie dokas, tad beidzot uzzināsim, cik garš mans pīrādziņš izaudzis. E nav nekāds speķarausis, drīzāk tāds garens cīsiņš mīklā :D
|
Oktobris 27., 2014
20:26
Ja bērns vēlā pēcpusdienā ir nošņācis 3 stundas, tad jau laikam nav nekāds brīnums, ka tagad pēc vannas un vakariņām vēl runājas gultiņā... un sāk jau bļaustīties... Esmu pārāk pieradusi, ka viņa parasti atplīst uzreiz pēc vakariņām.
|
Oktobris 23., 2014
19:20
Šodien viņa ēd kā traka. Ik pa stundai, pusotrai. Iemidzināt arī nekādi nesanāk, un pēc brīža jau histēriski raud aiz pārguruma. Grūta diena. Taču vienā labajā pauzītē starp ēšanu un bļaušanu gandrīz, gandrīz iesmējās. Būs vēl kādas jaunas grimases un intonācijas jādomā...
UPD. Paradoksālā kārtā pat grūtās dienās vakarā uz naktsmiegu viņa aiziet gulēt kā mīļā - pie pupa gandrīz aizmigusi, gultiņā vēl pacīnās brītiņu ar dūrītēm/knupi un tad čuč. Ar pavisam, pavisam retiem izņēmumiem. Ļoti priecājos, ka šī diena nebija izņēmums.
|
Oktobris 22., 2014
08:26
Cālis šonakt nošņāca 10 stundas bez ēšanas. Un pat bez kaut kāda acīmredzama iemesla. Iepriekš, ja gadījās tāda ilgā gulēšana, tad tādēļ, ka iepriekšējā dienā gandrīz nemaz nebija gulējusi. Bet vakar viss bija normas robežās. Nu labi, pa nakti kaut kādā brīdī viņa saknosījās, iepīkstējās un sāka zelēt pirkstiņus - iedevu knupi, un bērns čučēja tālāk. Tagad no rīta, ja A nebūtu tieši tajā laikā cēlies un vēlies uz darbu, ar visiem no tā izrietošajiem trokšņiem, pieņemu, ka E būtu paēdusi un gulējusi tālāk. Bet tā vajadzēja tak atvērt acis un paskatīties, kas apkārt notiek, un tad vēl 30-40 min pa gultu miegojās, saraudājās, paēda vēlreiz, un tad tik aizmiga.
Nu jau stundiņu kā guļ. Būšu paspējusi brokastis paēst. Un trauķeni salādēju. Vispār, nevaru vairs iedomāties dzīvi bez trauķenes. Kā mēs kādreiz tikām galā? Nu jā, kādreiz mums bija tikai 4 šķīvji. Tagad jāpalasās, kas pasaulē notiek, un, ja vēl nebūs modusies, arī pusdienām vistas jāsagatavo cepamtraukā, lai atliek tik cepenē iemest, kad ēst sāks gribēties. Vispār ceru, ka cālis šodien būs ar mieru sadarboties mājas labiekārtošanas jautājumos - sen jau prasās grīdas izsūkt un uzmazgāt, un vēl šo to piekārtot. Ja varētu viņu pierunāt uz pusdienlaika miedziņu ratos uz balkona, vispār būtu ideāli...
UPD: viens 40 min miedziņš uz balkona ratos izdevās! Grīdas izsūktas :) Reāli pusstunda vajadzīga, lai šitai platībai cauri izbrauktu... un tad vēl brīvajai istabai nemaz klāt neķēros.
|
Oktobris 18., 2014
09:42
Sākot 4. mēnesi, izskatās, ka viena čupiņa drēbīšu ir jāliek kastē. Un arī no lielā barošanas spilvena atvadāmies. Jau kādu laiku jutu, ka īsti ērti vairs nav. Tagad tik jāizdomā, kur to visu uzglabāt.
|
Oktobris 16., 2014
21:59
Trīs mēneši un viena diena. Vakardienas kūka pazuda vienā acumirklī. Nu labi, vēl vienu mazu gabaliņu A taupa rītdienas brokastīm. Sanāca ja ne gluži dievīga, tad tuvu tam.
Tā kā vakardienas kūkai vajadzēja tikai olbaltumus, tad šodien "nācās" izštukot kaut ko no pārpalikušajiem dzeltenumiem. Šodienas kūka ar jau noēsta :)
|
07:58
Emma no rīta mostas ap 7:00, paēd un parasti sāk čīkstēt, jo negrib vairs gultiņā tusēties. Bet man reizēm tā gribas vēl pavārtīties... Tad nu šorīt noņēmu pampi un ļauju ar pliku dupsi pa gultu ārdīties - kājas, rokas pa gaisu, smaids līdz ausīm un sajūsmas spiedzieni :)
|
Oktobris 9., 2014
11:05
Emmai vēdera USG - check. Pirmā barošana tualetē - check. Pirmoreiz atstāta uz 4 stundām ar tēti+pudelīti - check. Un šitas viss vienā dienā. Nav jau brīnums, ka vakar bērns tā īsti gulēt pa dienu negribēja/nespēja. Pēc tam naktī 9 stundas no vietas nogulēja.
Toties es tiku pie garā šopinga un jaunām šmotkām. Un tā kā eksperiments ar tēti+pudelīti izdevās, tad rīt dodos frizēties un manikīrēties, lai sestdien būtu smuka krustmāte :)
|
Oktobris 7., 2014
23:53
Šodien Emma "lasīja" savu pirmo grāmatu. Tas ir - es šķirstīju lapas un viņa ar ļoti nopietnu interesi pētīja attēlus. Gluži vai paradoksālā kārtā par Emmas pirmo grāmatu ir kļuvusi Lielā Bībele bērniem, ko šodien iegādājām topošās krustmeitas kristību dāvanai. Nu tur klasiskā sudraba karote arī būs, bet kaut kā man pašai no bērnības ļoti palikusi atmiņā Bērnu bībele, kas kopā ar dažām atmiņā par svētdienas skolu un manām kristībām ir pa lielam mana vienīgā saikne ar reliģiju. Šis izdevums vispār ir ļoti smuka grāmata, tādas mūsdienīgas, skaistas ilustrācijas, ka gribas pat pašai palasīt, lai gan ar reliģiju esmu uz Jūs. Tā pašķirstot likās, ka arī teksts ļoti viegls un tiešām tieši maziem bērniem piemērots.
|
Oktobris 6., 2014
21:21
Atlika tikai pasūdzēties, un šodien bērns izguļ visu iepriekšējā nedēļā iekavēto miegu. Ceru, ka būs piepildījies vienā no interneta resursiem apgalvotais, ka 12. ned. ir trakā nedēļa, bet 13. ned. ir superīgā nedēļa. Sakrustojam pirkstiņus.
|
Oktobris 5., 2014
21:50
Emma ideāli aizmieg vakaros ap 21-21:30 pēc vannas un vakariņām, pa nakti vienreiz (retu reizi - 2x) uzēd un pati aizmieg, citreiz uzreiz, citreiz kādu brīdi vēl paknosās. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, kad mums būtu bijis uz vakara iemigšanu vai pa nakti jāmierina un īpaši jāmidzina. Ap 7:00-8:00 viņa ceļas, paēd, un tad gan vairs gulēt negrib, pat vienkārši gultiņā dzīvoties negrib - jāiet uz dzīvojamo istabu. Man tas ir ok, pa nakti esmu gana labi izgulējusies parasti, pēc dabas arī pati mēdzu agri celties, tad nu nesūdzos par šādiem agriem rītiem.
Bet... Protams, ka ir BET...
Pa dienu ar gulēšanu pēdējā laikā mums galīgi neiet. Nu neguļ bērns ilgāk par 30 minūtēm. Retu reizi noguļ stundu... Un aizmidzināties pati arī vairs nemāk, līdz ar to sanāk lielas brēkšanas un ņemšanās ar midzināšanām, un ne tuvu nesanāk tās tipa 15 stundas, kas šī vecuma zīdaiņiem diennaktī jānoguļ. Es pamazām sirmoju... Rati neder, ergosomā dažas dienas iepriekš vispār pat bērnu ielikt nevarēja - brēca kā traka. Vakar kaut kā sanāca ar to somu, pat iemiga; šodien - ielikt izdevās, bet pēc minūtēm 10 apnika apkārt skatīties un sāka brēkt. Knupis arī ir izbrāķēts, kopš īkšķi atklāja... Ietīt pāris reizes ir mēģināts, arī ar mainīgiem rezultātiem, bet biežāk šķiet, ka nepatika...
Pa dienu viņa parasti guļ dzīvojamā istabā. Varbūt tiešām šajā vecumā jau tur ir pa daudz visādu stimulu un trokšņu... Varētu mēģināt arī pa dienu likt viņu gulēt guļamistabā, savā gultiņā, bet man bail, ka tādā veidā nenočakarēju arī smuko vakara/nakts aizmigšanu.
Ehh...
Gaidu maģiskos 3 kā mājienu ar burvju nūjiņu.
|
Oktobris 1., 2014
16:15
NSG - check. Un viss čiki. Nākamnedēļ vēdera usg. Pat nezinu, kāpēc noraustījos ieplānot vienā dienā abus izmeklējumus. Bērns šodien kā enģelītis. Ja neskaita koncertu mašīnā atpakaļceļā. Bet galu galā tā aizmiga, ka vēl stundiņu mājā iekšā negājām, pa rajonu rudens saulītē degunus sildījām.
|
Septembris 30., 2014
09:01
Lieka istaba un lieka gulta dzīvoklī lieliski noder, lai iekārtotu karantīnas zonu slimam vīrietim... Ļoti parocīgi un ērti. Mēs ar Emmu, tfu tfu tfu, braši turamies un ļoti ceram, ka tas vīruss ies mums abām secen. Bet nu šonedēļ tad tā mierīgi dzīvojamies... Rīt gan uz BKUS uz NSG jāaizbrauc.
|
Septembris 28., 2014
18:26
Pēdējās dienās Emmu pa dienu var aizmidzināt tikai visos nepareizajos veidos - turot rokās un staigājoties pa dzīvoki, šūpinot uz bumbas, vai pie krūts. Un katra reize tiek pavadīta ar sparīgiem kliedzieniem. Un, pasarg Dievs, ja mēģināsi bērnam īkšķi no mutes izvilkt - no panckām izlamās! Knupis? Sūkā pati. Aug bērniņš, aug radziņi. Ābolkūku cepu jau otro dienu un nevaru vien uzcept...
Toties omulīgajos brīžos varam izgugināties un izsmaidīties uz nebēdu :)
|
Septembris 17., 2014
15:29
Šodien ieguvu vismaz kādus 20 sirmus matus, ja ne vairāk. Pirmo reizi viena pati braucu ar Emmu ar mašīnu - pie dakteres. Emmai autobeņķis nekādu lielo mīlestību neizraisa, bet sprādzēšanās mašīnā vispār ir līdzvērtīga pasaules galam. Tā nu no sākuma piebļāvām pagalmu, pēc tam - dakteres kabinetu, un tad arī visu Āgenskalnu, jo ne pa kam bērns negribēja tikt atkal ielikts mašīnā. 15 minūšu vizītei mums kopumā pagāja 2 stundas... nja. Būs jāmeklē beņķim bāze, vismaz kaut kā tas process jāpadara vieglāks.
Taču rezumē uz 2 mēnešiem un 2 dienām - sasniegts 4880 gramu svarīgums un 58cm garums. Salasījusies cāļbērnu statistiku, ka tur bērni uzēd vairāk par kg un paaugas par 5cm mēneša laikā, man jau liekas, ka TIKAI 500g un 1.5cm pieaugums pa pēdējām 4 nedēļām ir maz, bet daktertante mierināja, ka tas esot pavisam normāls rādītājs un satraukumam nav pamata. Tā kā Emma jau tā vairāk tētim līdzīga, tad mierinu sevi ar domu, ka arī svara ziņā meita varbūt būs tēvā atsitusies, nevis manos apaļumos.
|
Septembris 15., 2014
08:41
Mazā divmēnešu jubilāre ir pasākusi ēšanu uztvert kā izpriecu. 5 min paēd un tad tik skatās man acīs, un smaida, smaida, smaida... Bišķi uzēd... Un apkārt pa istabu visu izpēta... vēl bišķi uzēd... un man acīs un sirsniņā tik smaida, smaida, smaida...
|
|
|