|
|
|
Septembris 8., 2014
20:24
khmmm, izskatās, ka būs jāmēģina vakara vanna un gulētiešanas pasākums pārnest jau īsi pirms 20:00 (20:30-21:00 vietā). Vakar ap 20:00 aizmiga un pamodās tikai ap 2:00. Turklāt nepamodās, kad pārnesām uz guļamistabas gultiņu un pamperu nomainījām. Šovakar atkal ap 20:00 izskatās ka būs jau nakts miedziņā aizmigusi... nu labi, redzēsim. Vēl jau var pamosties.
|
16:51
Šobrīd man liekas, ka es nekad mūžā vairs neiešu viena pati ratu pastaigā. Tikai ar vīru, lai viņš nes to mazo brēkuli... Nu kā tā var būt, ka viņa vienmēr (nu labi, bieži nevis vienmēr) pēc pirmās miega fāzes pamostas un sāk brēkt! Nu kā var vienam mazam bēbim tik ļoti nepatikt vizināties ratos! Un kad sāk brēkt, tad nekas nelīdz. Tikai ņemšana rokās... un arī ne jau nu kura katra poza tur der... princesei vajag viņas mīļāko pozu, tikai un vienīgi. Tā nu šodien dabūju pamatīgi noņemties - uz vienas rokas bēbis uzkarināts, ar otru roku ratus stumju, vēl lakats jāpietur, lai saule bēbim sejā nespīd... Ai, besis.
|
11:09
Pēc ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ieve's un manu māsu iedoto bēbīšdrēbju maisu apjoma spriežot, nākamreiz mums jāgādā dvīņi. Viens bērns šo visu (labākajā gadījumā) var tikai pielaikot, nevis novalkāt. Turklāt es vēl iepriekšējā nedēļā iekritu kārdinājumā pasūtīt šādas tādas drēbītes Tesco izpārdošanā... Un Spicē arī šis tas laiku pa laikam iekrīt maisiņā un nonāk mājās... Emmai drīz vajadzēs lielāku skapi nekā man.
|
Septembris 2., 2014
08:12
Šorīt gandrīz iegāzu rīta kafijā jogurtu... par mata tiesu. Bērniņš bija izdomājis, ka 5:00 no rīta ir labākais laiks, lai sāktu savā gultiņā dūrīšu zelēšanas ballīti... un tā viņa tur ņēmās ar mazām atrubīšanās pauzītēm (kad iemānīju knupi dūrīšu vietā) divas stundas no vietas... bet es nekad neesmu spējusi gulēt, ja blakus notiek ballīte!
|
Septembris 1., 2014
04:55
Pēdējā laikā gultas apmalītes zvēri ir izkonkurējuši skatu uz mammu. Nē, nu vēl jau viņa mēdz nočekot, vai vecāki pie vietas, bet arvien biežāk tiek izvestas emocionālas sarunas ar apmalītes bruņurupučiem un gliemežiem aci pret aci.
|
Augusts 25., 2014
19:38
Mums ar cāli šodien notikumiem bagāta diena. Bijām uz gūžu USG un tagad varam atviegloti uzelpot - viss izskatās labi, neesot par ko satraukties. Un tad bijām kopā pirmajā šopingā uz Alfu. Cālis šodien īsts paraugbērns - klusi un mierīgi gan pie dakteres, gan pa veikaliem ripojot uzvedās. Un tā es tiku pie jaunām botām un biksēm (izrādās, ka man pirmsgrūsnības apavi pa mazu, bet bikses - pa lielu). Ārčijs visu dienu mums asistēja un par šoferi piestrādāja - tagad palaidām uz laukiem medībās. Tad nu šovakar pirmo reizi esam atstātas uz nakti vienas pašas mājās.
|
Augusts 21., 2014
20:05
Pirmā tehniskā apkope izieta. Rezumē - bērns tīri labi uzbarots. 980 g klāt pie mazākā svara. Un 2.5 cm pastiepusies.
|
Augusts 15., 2014
09:45
ehhh... mēnesis.
šorīt paņēmu mazo uz rociņām, un viņa tā sasmaidījās, ka man jau nu dikti gribas ticēt, ka tas tā apzināti man bija veltīts :)
vakar beidzot saņēmos un pierakstīju mūsu dzemdību stāstu, cik nu vairs atceros. sanāca beigās eposs uz 4 lpp. :D
|
Augusts 12., 2014
08:50
vakar viņa visu dienu tik pat kā negulēja. tik vien, cik "pie galda" un max 30 min pēc ēšanas. toties pēc vakara vannas kā atlūza, tā nogulēja līdz 7:00, tad nedaudz paēda, un aizmiga atkal. kā pa viļņiem. režīma nekāda.
|
Augusts 10., 2014
17:11
VSAA sarēķināja man vairāk naudiņas, nekā pati biju sev sarēķinājusi :)
Nokļūdījos, rēķinot 2. pabalsta daļu uz 52 dienām, lai gan ir 56 dienas apmaksātas. Starpību gandrīz visu šodien arī notriecu :D iepirkās bēbei šūpuļkrēsls un jauns zaķkostīms (uz 3-6 mēnešu izmēru - tagadējā un tuvāko pāris mēnešu izmērā mums ir tik daudz drēbīšu, ka nespēju vairs orientēties) ...
Vispār šodien nodarbojos ar bērna kukuļošanu. Sastāsīju, ka, ja viņa smuki aizmigs un ilgi gulēs, lai es varu paspēt pa veikaliem patusēt, tad atgriezīšos mājās ar dāvanām. Nostrādāja :)
|
Augusts 9., 2014
15:40
Šodien cālim guļamā diena :) Tik smuki čuč. Iepriekš bija pamodusies, kādu brītiņu tā omulīgi patusējās, pasmaidījās, papurkšķinājās un atkal aizmiga- pat nepaspēju ne biksi nomainīt, ne ēdienu piedāvā. Toties šodien esmu paspējusi žurnālu izlasīt, vistas kājas cepenē iebāzt, vešu izmazgāt, māju biki piekārtot. Tagad vajadzētu vēl paspēt pusdienas apēst, kamēr čuč.
Un no rīta uz Spici arī paspēju aizskriet - tiesa gan, tad bērniņš jau bija pirmo rīta miedziņu gandrīz izgulējis, ātri nācās braukt atpakaļ.
Tā ja. Tagad atkal droši vien divas neguļamās dienas sekos... bet šodien man ir tiiiik labi un mierīgi :)
|
Augusts 4., 2014
10:57
Mana mazā dāma tikko kunkstēja un knosījās kādas 5 minūtes no vietas, bet, kamēr es gāju meklēt knupīti, ņēma un aizmiga... nekāda dižā franču māte no manis laikam nesanāks, ar to nogaidīšanu man kā nu kuro reizi sanāk :D Jā - mēs vienu vakaru tomēr "salūzām" un iepazīstinājām bērnu ar knupi, lai gan gudras grāmatas un tantes saka, ka līdz mēneša vecumam neesot ieteicams. Mēs izturējām 2.5 nedēļas, arī nav slikti :) un bērns vismaz nomierinājās un aizmiga.
Pa vakariem viņa dzied serenādes, bet no rīta mostas kā saulstariņš. Šodien nošņāca līdz gandrīz 5:00 - apmēram 6 stundas no vietas. Paēda, patusēja līdz 6:00, un uz vēl trīs stundiņām atlūza. Mans plāns celtes 7-8:00, lai no rīta vēl paspētu iziet ārā (kamēr tikai 25 grādi, nevis pāri 30), attiecīgi izkūpēja gaisā. Iepriekš viņa cēlās ap 3:00 un pēc tam ap 8:00... kaut kā paspēju izgulēties pa vidam. Esmu pārāk savtīga, ja runa ir par manu miegu. Pa dienu staigāties iesim acīmredzot tikai septembrī.
un vēl - viņa ir samācījusies no sānu pozīcijas apvelties uz muguras, un pagriezt galviņu no vieniem sāniem, uz otriem. Reizēm, tīri nejauši ar kājām pa gaisu spārdoties, viņa pamanās arī apvelties no vieniem sāniem uz muguras, un tad uz otriem sāniem. Vispār viņai ļoti patīk gulēt uz muguras un spirināt kājas visos iespējamos virzienos. Un vēl viņa rotē - pagaidām apmēram 90 grādu amplitūdā. Kad beidzot būsim tikuši vaļā no vecās īpašnieces iedzīves, pavisam nopietni apsveru domu iegādāties dzīvojamā istabā kaut kādu manēžas/ceļojumu gultiņas variantu, lai bērns guļ savās 4 sienās, nevis pa dīvānu rotē...
vispār - rīt Emmai trīs nedēļas, parīt mums - 3 gadi. :)
|
Jūlijs 28., 2014
14:11
A vispār - šodien tāda sajūta, it kā medusmēnesis būtu beidzies. Ārčijam pirmā diena atpakaļ darbā pēc gandrīz 4 nedēļu gara atvaļinājuma. Vispār tā dīvaini. Bija jau tik ļoti pierasts, ka viņš tepat apkārt grozās un visu ko palīdz, it sevišķi jau ar mazo cāli. Par laimi, mazā šodien, vismaz pagaidām, salīdzinoši mierīga - bet tā jau gandrīz vienmēr dienas pirmajā pusē. Tūlīt jau modīsies, un tad redzēsim, kāds būs pēcpusdienas cēliens mums divām vien...
|
13:17
Ārčijs grāmatas nelasa. Ar ļoti retiem izņēmumiem, kad jālasa piespiedu kārtā (piemēram, angļu val. kursos) vai nočiepj kādu grāmatu man. Piemēram, Bada spēlēm 2.grāmatu - bet arī tikai tādēļ, ka bijām uz filmu, un viņam gribējās zināt, kas tur tālāk būs.
Tad nu vakar pienāca retā izņēmuma diena - es paliku bez lasāmvielas. Manu grāmatu pievāca Ārčijs un ir jau izlasījis tālāk, nekā es uzspēju. Kas gan ir šī tik interesantā grāmata? "Bērnu audzināšana franču gaumē". Njā.
|
Jūlijs 26., 2014
15:43
mazā tik čuč un čuč. un paēd. un paspēlējas/patusējas. un čuč. ir jau arī, kad pabrēc un paniķojas, bet laikam (tfu, tfu, tfu) diezgan reti un pieņemamos kvantumos.
sāk veidoties tāds aptuvens dienas režīms. pirmo reizi šorīt aizšmaucu viena pati uz bodi, jo "pēc plāna" mazā bija paēdusi, patusējusi un ap deviņiem nolikusies atkal gulēt. tad nu atstāju abas miegamices mājās, pati mašīna iekšā un prom, cilvēkos :) bija labi, lai arī tikai ātri izskrēju cauri Rimčikam un aptiekā pretstsriju līdzekli sev nopirku :) nez, vai būs kāda jēga...
vispār, šonakt vairs nemodos pie katra mazākā troksnīša. laikam progress. vai arī vienkārši biju pārāk nogurusi pēc vakarrīta brēcamā cēliena. nja. gaidam, kad sāksies koliku laiks. varētu arī nesākties, man nebūtu iebildumu turpināt šādā mierīgā režīmā...
ā, un mums ir drēbītes, kas jau pa mazu (nu uzstīvēt vēl var, bet ne tik karstā laikā, kad viss līp pie miesas), viena daļa pa mazu tā arī neuzvliktas... bērnam sāk parādīties mani apaļie vaidziņi. a man, savukārt, jau -15kg kopš iestāšanās RDZN... tiešām neatceros, kad pēdējo reizi svari tik mazu ciparu rādīja, šķiet, pirms kādiem 2 gadiem. nja. nu vēl savus 15kg bērns droši var man noēst, tikai priecāšos.
|
Jūlijs 24., 2014
20:00
esam tik tālu nu tikuši, ka pie vakariņu galda runājam par kakām.
|
Jūlijs 19., 2014
19:02
Viņa mēdz miegā smaidīt un labsajūtā nopūsties vai iečiepstēties kā mazs cālēns.
|
Jūlijs 10., 2014
09:07
Reizēm mans dārgais tiešām spēj atrast īstos vārdus. Sēžam RDZ uzgaidāmā telpā, gaidām savu konsultāciju, atnāk grūtniece stāties nodaļā uz dzemdībām. Es tā skaudīgi noskatos - kājiņas tievas, tievas, no tūskas ne miņas. Nu jā, tūska man tagad TOP problēma, tad nu pēcāk pasūdzos dārgajam - nav godīgi, viņai no tūskas ne miņas, a man potītes kā zilonim. A ko šis, tik nosaka - nekas, viņa droši vien trīs mēnešus no vietas vēma :D Tajā brīdī tā kaut kā labi palika. Ļauni jau ir, bet es tik spēju atbildēt, ka viņa tiešām izskatās pēc "vēmējas", un kaut kā momentā spēju to arī vizualizēt. Tūskas sakarā uzmestā lūpiņa pazuda momentā :)
|
|
|