|
|
|
Marts 11., 2015
23:58
Nu i nafig. Dārzeņus vairs tirgū nepirkšu, galīgi cenas nerullē. Ja nu vienīgi ķirbi, to rimčikveidīgajos grūtāk dabūt.
|
Marts 6., 2015
16:29
Viens, divi, un gada ienākumu deklārācija iesniegta. Patīk, ka beidzot tas ir tik vienkārši un neizejot no mājas!
|
Marts 4., 2015
19:44
Joprojām nespēju aptvert, kā es vakar pamanījos aizmirst paēst pusdienas? Nebija tā, ka vienkārši tur kaut ko knakstījos visu dienu un kārtīgi neēdu, nebija arī tā, ka laika nebūtu bijis. Es tak biju uztaisījusi jau sev ēdamo, pat pagaršoju vienu kumāsu, ar domu, ka izbarošu bērnam dārzeņus un tad ēdīšu pati, lai nav tukšu vēderu līdz Depo ceļš jāmēro. Bet... tālāk viss kā pa miglu, kaut kā pat bija smadzenēs saslēdzies, ka esmu paēdusi. Atpakaļceļā iegāju Statoilā paņemt kafiju un maizīti, vēl nobrīnījos, ko man tā ēst gribas. Un tikai pašā vakarā, kad ņēmu katliņu, lai taisītu vakariņas, milzīgs bij mans pārsteigums, ierogot zem vāka neapēstas pusdienas. Nja. Būs tas biezpiens jāsāk ēst laikam.
|
Marts 3., 2015
17:55
Svētdien izmetām loku līdz vienam no pašvaldības dārziņiem un nogājām gar vietu, kur iecerēts būvēt jauno dārziņu. Nu tā Lienīte no malas tīri neko iskatās, tāds omulīgs izskatījās. Bet kur to jauno Pērses ielas dārziņu cels tā arī neiebraucām. Laikam sanāk nost no pašas ielas pa tādu šauru celiņu iekšā? Kaut kādi zemes uzbērumi tur pa gabalu rēgojās, bet tur itkā tak jaunceltni nopirka, ko pārveidot par dārziņu. Nu, no ielas nesaskatījām, iekšā līst kaut kā īsti negribējās. Lai nu kā, abi diezgan tālu - nu var jau ar kājām aiziet, bet tā ir vismaz pus stunda. Vispār nesaprotu, kāpēc nav neviens b/d mūsu, vidusskolas, rajonā, ja reiz vidusskolai uz pirmo klasi pat nākas iezīmēt kartē prioritāro teritoriju! Un tās teritorijas robežās nav neviena pašvaldības b/d, abi jaunie, ko vēl tikai cels, arī čuhņā. Būtu tak nopirkuši to creepers jaunceltni, kas tepat pāri ielai! Manprāt, iedāli dārziņa vajadzībām, ja nu vienīgi piemājas teriotorija maza, bet, ja man piederētu blakus lielais zemes gabals, es kādus kvadrātus labprāt pārdotu, lai tikai tās spoku mājas vietā kas jēdzīgs parādītos... Bet nu tas tā.
Aizgājām arī līdz vietējam privātajam - nu ļooooti nepatīk tas bruģis tur. No domas vien par paklūpot pārsistiem ceļgaliem zosāda uzmetas. Pašai bērnība ne reizi vien ceļi vienās asinīs bijuši, nebija forši. Vakarpusē tad paskatījos netā, kas te vēl tuvumā - atradu vēl vienu potenciālo kandidātu netālu - tāds mājas tipa dārziņš šķiet, vakar nogāju garām. Pa lielam privātmāja, piemājas teritorijas zālienā šis tas no bērnu atrakcijām, cik nu varēja saskatīt, jo nav tieši ielas malā, kas +. Šī varētu būt viena no reālākajām izpētāmajām opcijām. Bet nu pagaidām katram gadījumam mēģināsim laicīgi uz pašvaldības b/d pieteikties.
Sev atzīmēju, ka drīz, velosezonu atsākot, vajadzēs izmest loku pa Mārupītes gatves promenādi. Nebiju tur bijusi, jāizpēta, cik tālu tur tāds smuks sakopts celiņš iet.
|
17:46
Nevaru izdomāt, vajag vai nevajag pirkt mīksto segumu pagaidu izklāšanai Emmas teritorijā... Salasījos kaut kad Mans Maizais, ka iesakot uz rāpot mācīšanas periodu izklāt, lai neslīd. Slīd viņai tie celīši gan pa puzli, gan pa laminātu, bet pavisam plikām kājām laist kaut kā raustos. Njā, bet mīkstais segums tomēr ir mīkstais segums. Izmazgāt īsti nevarēs, un putekļiem vairāk kur krāties... Un tāpat jau visu dzīvokli neizklāt. Laikam jau jānomierinās un jāļauj slidināties. Jāpaskatās kādas rāpotāju zeķenes varbūt.
|
10:07
Pa vīkendu Emmas istabai sienas esam nogruntējuši. Tā teikt - vieglākais (špaktelēšana, slīpēšana, gruntēšana) ir izdarīts. Pagaidām vēl neesam pat toni istabai vēl izdomājuši. Pēdējā mana doma bija atrast smukus aizkarus un tad pieskaņot sienas aizkariem. It kā jau muļķīgi, jo aizkarus nomainīt kudiš vieglāt nekā sienas pārkrāsot. Bet vai tiešām? Cik uz ātro paskatījos, tādi bērnu dizaina aizkari neastronomiskās summās nemaz tā uz katra stūra nemētājas, turklāt pietiekamā augstumā, lai derētu lielajam logam... No fototapetes domas laikam esmu atteikusies pa visam (nu vēl mazliet urda mani tā doma), tagad funktierēju par fotožalūziju tēmu. Šitā mums vēl ilgi tas remonts nebeigsies. Bet nu - kamēr Emma 2-3x naktī mostas, un kamēr es neesmu gatava izveikt kaut kādus nakts sleep trainingus, tikmēr gulēs bērns mūsu istabā šā vai tā.
|
Februāris 23., 2015
21:27
Emma šodien vecmāmiņai parādīja gan, ka māk pabļaut un pakašķēties, gan, ka māk būt īsts saldumiņš-mīļumiņš. Divatā tik lielu gabalu vēl vienas pašas nebijām braukušas, bet neko - viss čiki. Forši, ka man ir tas bēbīš-spogulis. Visu redzēju, ko viņa tur ņemas. Atpakaļceļā galīgi negribēja gulēt, pusstundu ņēmās lāci pluinīt, segu mīcīt, visas drošības jostas pārbaudīja, autobeņķim jumtiņu un to arku arī mēģināja izčamdīt, un runājās, runājās, runājās. Sapinās cepurē, aizmeta knupi un sāka īgņoties, dabūju stāties malā. Beigās jau atplīsa gan, bet nu šitā vēl nebija pa mašīnu ņēmusies.
Un šodien obligāti, OBLIGĀTI, vajadzēja tikt manā šķīvī griķus pagaršot. Bišķi iedevu arī, un šī tik turpina muti plātīt, lai arī tieši pirms tam bija savu dārzeņu bļodiņu jau izēdusi. Cik nu varēju, tik paspaidīju tos griķus. No sākuma pažļembāja un tā kā spļāva ārā graudiņus, bet beigās jau vairākas karotītes noēda gardu muti.
Rīt pie mums bēbīštuss. Būs kopā laikam kaut kādi 9 bēbīši un 8 mammas, ja nekas nemainīsies pēkšņi. Un Hēla. Bišķi ir stresiņš. Jāsavāc vēl māja līdz galam, bet pa priekšu Vikingu 3. sezonas 1. sērija jānoskatās :D
|
Februāris 19., 2015
08:26
Kad pēdējo reizi vedu Emmu pie dokas atrādīties, pie reizes paķēru līdzi savu potēšanās pasi. Sapotēja man iekavēto difteriju un nobrīnījās par manu konstanto aizmāršību ērču pošu sakarā - tur regulāri aizmirstu pēc tiem 3-5 gadiem sapotēties, pēdējo reizi sāku vakcināciju pa jaunu, bet pēc pirmajām divām potēm aizmirsu par to poti, kas pēc gada. Nu tas bija pirms kādiem gadiem četriem. Pirmais slēdziens bija, ka jāsāk potēt pa jaunu atkal, bet tad tomēr piedāvāja uztaisīt antivielu testu, jo visādi brīnumi jau notiekot. Un jā - man tas antivielu rādītājs tāds, ka visi esot brīnījušies - varu droši vēl gadus 3 neko nepotēt. Nu i nepotēšu arī. Un pēc tiem 3 gadiem atkal taisīšu testu, nav ko te lieki attiecīgo industriju atbalstīt.
|
08:18
Palika garlaicīgi, kopš bastoju savas vingrošanas, Emmai vingrošanas beigušās un vannošanās tā īsti neaizgāja - tur vairs nevedīšu. Tad nu uzņēmos uztaisīt pie sevis bēbju tusu ar Hēlas piedalīšanos. Ufff... būs kādi 6-7 draudziņi/draudzenītes Emmai. Nu jātur īkšķi, ka neuznāks bērnam kaut kāda histērija netīšām uz to visu pasākumu. Būs beidzot arī iemesls tā kārtīgāk māju sakārtot un izberzt.
|
Februāris 14., 2015
20:31
Šodien pirmo reizi Emma uz pāris sekundēm tā kārtīgāk uzslējās uz visām četrām. Mazu brītiņu pašūpojās un nošļūca atpakaļ uz vēdera. Vēlāk vēl pāris reizes mēģināja atkārtot. Bija jau arī iepriekš trenējusies un dupsi uz augšu stutējusi, bet nu šodien tā pamatīgāk izskatījās.
Un beidzot šonakt dāma gulēs jaunajā gultā. Redzēs, kā mums abām ies ar šo. Man būs dīvaini, ka nav bērns rokas stiepiena attālumā, un ka neredzēšu viņu uzreiz, kā acis atvēršu. Un pa nakti sanāks kāpt ārā no gultas. Savukārt Emmai nāksies pierast pie plašuma, kamēr iemiga jau vairākas reizes dabūju iet griezt atpakaļ uz muguras, jo bija uz vēdera pie pašas gultas malas kaut kā iesprūdusi.
|
Februāris 12., 2015
22:35
Esmu vienkārši sajūsmā par Tikkurila/VivaColor rīkoto bezmaksas semināru par sienu/griestu krāsošanu amatieriem. Man, kā blondīnei ar vien aptuvenu sajēgu un šur tur interneta manuāļos apgrābstītām zināšanām par sienu krāsošanu, bija ļoti, ļoti noderīgi. Pēdējā laikā vislielāko gandarījumu sniedzošās 4 stundas (nesalīdzinot ar laiku, kas pavadīts ar bērnu). Visādus knifus uzzināju un fīčas, par ko pat iedomāties nebūtu varējusi. Ļoti profesionāli novadīts, satursiki lielisks pasākums, turklāt ar kafiju, cepumiem un izdales materiāliem. Žetons x100 viņu mārketingam.
Pa lielam jau bijām uz pareizā ceļa ar iesākto remontu, bet tagad toč ir sajūta, ka Emmai istabu savedīsim kārtībā kā īsti profiņi :D
Turklāt - izrādās, ka ir tonējamās tāfeļkrāsas!!! Nav vairs tikai melna vai zaļa. Var nokrāsot dajebkādā tonī! Tur nav variantu, būs Emmai kāds laukums uz sienas, kur ar krītiņiem pačkāties.
Un, protams, iespēja izrauties no mājas tik kardināli atšķirīgā vidē man nostrādāja kā milzīgs papildus bonuss. Reāli sajutos kā cits cilvēks (jeb kā vecā es, kāda biju pirms Emmas). Savukārt Emma pirmo reizi šodien palika uz apmēram stundu, pusotru kopā ar vecmāmiņu, kamēr tētis pārradās no darba. Pārsvarā gan nodzīvojusies opītē, bet esot bijis viss labi.
|
Februāris 11., 2015
15:02
Bez 4 dienām 7 mēnešos 66.5cm un 6.65kg. Ļoti saskaņoti cipari padevušies šoreiz.
|
Februāris 8., 2015
20:50
Pēdējās pāris nedēļas Emma ir cītīgi mācījusies līst. Sāka ar uzstājīgu pievilkšanos mitro salvešu iepakojuma virzienā :D Tad labu laiku līda pie mantām uz paklāja. Bet nu jau vairākas dienas cītīgi mēģina izlauzties no savas teritorijas. Pirms pāris dienām pirmo reizi pārlīda pāri plāni sarullētajai sedziņa un tika pie manām čībām. Pēdējās dienās pamanās izstumdīt barjeras (spilvenus un sarullētās segas) tā, lai tiktu laukā pa šķirbiņu. Un tad ar smaidu līdz ausīm dodas ekspedīcijā pa istabu. Ilgi gan neļauju pagaidām, grīda tomēr pavēsa. Kad jau pavisam vairs uz paklājiņa nevarēs noturēt, tad būs kāda papildus jaciņa laikam jāvelk. Vēl sākusi vairāk ripināties no vēdera uz muguras. Bet viņa viltīga - pielien pie barjeras spilveniem vai segas ar galvu un veļas tur, lai pauri neapdauzītu.
Un beidzot pasūtīju redeļu gultai matraci - būs vien tas bērns jāpārgulda uz "cietumu", pirms atklājusi, kā no savas mazgultas līdz mūsu gultas malai tikt.
Šodien sākām remontu Emmas istabā. Es gan vēl joprojām, neesmu izdomājusi, ko un kā īsti tur gribu. Bet mēs pamazām - jāveic priekšdarbi sienu sagatavošanai. Nokasījām krāsu un apmetumu no vecajām saplaisājušajām plākšņu šuvju vietām un uzšpaktelējām jaunus sietiņus uz šuvēm virsū šodien. Laikam visus naglu caurumus arī A šodien paspēja aizsmērēt. Rīt varēs sākt špaktelēt nākamo kārtu, pēc tam vēl jānoslīpē viss tas pasākums būs, un ar grunteni sienas jānorullē. Tā ka kāds laiciņš man vēl ir sienu krāsas izdomāt. Neatmet doma par kādu smuku fototapeti vai tāfeles krāsu uz kādas no sienām. Vai gan, gan. Vēl domāju, ja bez fototapetes, tad varbūt sākt ar smuku aizkaru izvēli un sienām toni tad pakārtot tiem.
|
Janvāris 31., 2015
15:02
Druška pēdējā brīdī piezvanīja, ka ciemos pie mums tomēr netiks. Neko jau nepārmetu, bet vispār ir gan man škrobe. Nē, nu ir jau forši, ka esmu beidzot māju sakārtojusi un pat grīdas izmazgājusi, kamēr sīkā uz balkona čuč jau trešo stundu (???!!!), bet nu būtu tak labāk slinkojusi, kādu filmu paskatījusies un tā... Un līdz pastam arī vispār vajadzēja aiziet. Labi, šodien laiks tāds pretīgs ārā, visticamāk būtu noslinkojusi. Jā, un žēl jau arī, ka nebūs ar ko patarkšķēt - A kārtējo reizi medībās prom.
|
Janvāris 30., 2015
15:43
Šodien kaut kāda baigā čiekuru kustība gar mūsmājām. Visu laiku autokolonnas šurpu turpu kursē.
Tikmēr kaimiņbērni uz plastmasas padupseņiem šļūkā pa ratu uzbraucamo-kāviņtur-uzparikti. Kam gan vajag kalnus, ja var šļūkt uz pakaļas pa taisno no mājas ārduvīm! :D
|
Janvāris 29., 2015
16:22
Viņa tusē pa paklāju, sūkā silikona kūku lāpstiņu un kāru aci skatās pāri barjerai uz manām čībām. Un tad palien tuvāk, pabīda barjeras segu, noliek uz tās galvu, atpūšas un turpina kāri skatīties uz čībām. Un tā vēl pāris reizes, līdz jau pa pusei bija nolīdusi nost no sava paklāja. Aizstiepu atpakaļ uz otru malu. Nebūs vēl manas čības ēst.
|
Janvāris 27., 2015
16:04
Izliku puņķutapu uz balkona čučēt. Nē, nu nav jau baigās tās iesnas, bet kaut kāds puņķelis tek. Tikmēr mēģinu izštukot, kādu matraci lai bērnam nopērk. Tagad savā mazgultā čuč uz kaut kāda kokosveidīgā. Toreiz izpārdošanā daudz nedomādama nopirku kopā ar mazgultu pa kaut kādiem 5 vai 10 eirikiem. Esam beidzot saskrūvējuši "lielo" gultu (nosacīti lielo, beidzot būs standarta izmēra bēbīšgulta bērnam), bet matrača jautājums vēl nav atrisināts. Zinu tikai to, ka griķus un porolonu negribu. Tā nu peros te savā nodabā - ņemt kaut kādu parasto kokosa? Kokosa+lateksa? Tie otrie lētākie ap 60 EUR maksā, ir tomēr atšķirība. Turklāt tie kokosa-lateksa varianti reāli kā ar uguni jāmeklē laikam. Vai nu arī es blonda un nemāku atrast.
Labi, ar to matraci kaut kad tikšu galā. Droši vien brīdī, kad bērns izlīdīs no savas mazgultas un (nedod Dievs) dosies taisnā ceļā uz mūsu lielās gultas malu... Pagaidām tikai vienu reizi ir uzvēlusies man virsū no rīta. Ar guļammaisu mugurā kustības tomēr ierobežotas.
Un pēc tam - ratu jautājums. Ai, vispār negribās pat sākt domāt. Noteikti arī atlikšu uz pēdējo brīdi un varbūt jautājums pats no sevis kaut kā atrisināsies :D
|
08:56
Bāc. Tomēr pamodās ar iesnām. Tātad uz nekādām pērļu vannām šodien nebraucam. Un to kantori jau pusstundu kā nevaru sazvanīt, lai pārceltu uz kaut kādu tālāku laiku.
|
Janvāris 26., 2015
21:33
Nu jau nedēļu un pāris dienas kā dodu bērnam ķirbi ēst. Tīri neko iet iekšā. Šodien piešāvu klāt pāris tējkarotes kartupeli - arī izēda tukšu bļodiņu. Un sanāca pirmais ēšanas kuriozs - bērns nošķaudījās ar pilnu muti :D Es dabūju iet pārģērbties...
|
Janvāris 20., 2015
00:31
Tā ja, gelish-veidīgo manikīru vairs netaisīšu. Nagi pēc tam ir briesmīgi...
|
|
|