Ar nelielu pārtraukumu gulēju no septiņiem vakarā līdz teju vienpadsmitiem rītā. Pilns murgu un sapņu komplekts trijos cēlienos. Pēdējais jau bija visai loģisks un sakārtots un kaut kas tur par eneagrammām (pēc pamošanās paskatījos, kas tas tāds īsti ir), ezoterisku cīņu ar iepriekšējā cēlienā figurējošajām būtnēm, es redzēju sevi ar vispirms melniem, tad - sarkaniem matiem līdz jostasvietai kā mācekli pie kaut kāda cilvēka.
Pirmajā cēlienā pat izdevās apzināties šo atrašanos viņpus. Tuvojoties miega stāvoklim, vienlaikus nepieļaujot apziņas disociāciju un ar visu gribasspēku cenšoties it kā iegremdēt savu būtību zem ūdens straumes, tas kaut kā sanāca. Diemžēl šis pirmais cēliens bija arī vishaotiskākais, murgainākais un it kā tāds baiļu pārbaudījums. Es apzinājos, ka tas, ko redzu, patiesībā ir tikai fikcija, bet galu galā tas viss apnika un uzniru realitātē, gan ne bez piepūles.

Par šodienas nēsāšanos un staipīšanos būšot viena brīva diena. Tā visa sviedrēšanās tomēr atnes tādu patīkamu sajūtu, jā, laikam man drusku patīk sevi nodzīt.

Ceru arī, ka atslēgas nekur nav nomainītas un kāda tāla nama dzīvokļa istabas rakstāmgalda atvilktnē būs tur pasen atstātais, pēc kā, atklāti sakot, arī braucu.

Vakarā varbūt un droši vien paspēšu ieiet mājās arī pēc aparāta ar visu statīvu. Laika būs divas pilnas dienas.

Domāju, ko darīt ar to, kas saaudzis uz ģīmja, vairāk gan slinkuma, kā citu iemeslu dēļ.