|
[02 Jun 2017|04:43pm] |
Ar nelielu pārtraukumu gulēju no septiņiem vakarā līdz teju vienpadsmitiem rītā. Pilns murgu un sapņu komplekts trijos cēlienos. Pēdējais jau bija visai loģisks un sakārtots un kaut kas tur par eneagrammām (pēc pamošanās paskatījos, kas tas tāds īsti ir), ezoterisku cīņu ar iepriekšējā cēlienā figurējošajām būtnēm, es redzēju sevi ar vispirms melniem, tad - sarkaniem matiem līdz jostasvietai kā mācekli pie kaut kāda cilvēka.
Pirmajā cēlienā pat izdevās apzināties šo atrašanos viņpus. Tuvojoties miega stāvoklim, vienlaikus nepieļaujot apziņas disociāciju un ar visu gribasspēku cenšoties it kā iegremdēt savu būtību zem ūdens straumes, tas kaut kā sanāca. Diemžēl šis pirmais cēliens bija arī vishaotiskākais, murgainākais un it kā tāds baiļu pārbaudījums. Es apzinājos, ka tas, ko redzu, patiesībā ir tikai fikcija, bet galu galā tas viss apnika un uzniru realitātē, gan ne bez piepūles.
Par šodienas nēsāšanos un staipīšanos būšot viena brīva diena. Tā visa sviedrēšanās tomēr atnes tādu patīkamu sajūtu, jā, laikam man drusku patīk sevi nodzīt.
Ceru arī, ka atslēgas nekur nav nomainītas un kāda tāla nama dzīvokļa istabas rakstāmgalda atvilktnē būs tur pasen atstātais, pēc kā, atklāti sakot, arī braucu.
Vakarā varbūt un droši vien paspēšu ieiet mājās arī pēc aparāta ar visu statīvu. Laika būs divas pilnas dienas.
Domāju, ko darīt ar to, kas saaudzis uz ģīmja, vairāk gan slinkuma, kā citu iemeslu dēļ.
|
|
|
[02 Jun 2017|06:11pm] |
|
Šoreiz es esmu tas, kurš uzskrējis sēklim nikotīna jūrā uz atkarības kuģa. Pēc darba paņemšu brūnaļas stacijā vai narvesenā. Saskaitīju, kas tur pāri palicis, nu vot, divām noteikti jāsanāk, droši vien trešajai pietrūks pāris kapeikas..nezinu īsti, cik tagad maksā.
|
|
|
[02 Jun 2017|11:08pm] |
|
Pēdējie kilometri. Miegojos un klausos pagājušogad iecienīto mūziku. Varbūt vajadzētu piezvanīt un pavēstīt, ka vispār braucu uz vecajām mājām. Lai gan varbūt labāk nē, savādāk tur būs ņemšanās par vecajiem grēkiem, un es gribu sagādāt negaidītu pārsteigumu, vismaz reizi pusgadā uz turieni aizbraucot skaidrā.
Palikusi vēl viena brūnaļa, varēšu pa ceļam uzvilkt. uz kājām drusku tulznas, bet, ja neiet pārāk ātri, netraucē un es pie sāpēm tik un tā ātri pierodu.
Vēl par to mūziku. Aizdomājos, šķirstoties pa cibas sarakstiem.
Esmu ļoti vērsts uz to, ko esmu atradis pats, neuzskatu citu subjektu muzikālo gaumi par sevišķi pareizu un jebkādā veidā sev piemērotu; diezgan reti sanāk sasēņot kaut ko jaunu un labu, turklāt pat īpaši necenšos to darīt.
Mani mazliet izbrīna, ka ir cilvēki, kas teju katru nedēļu atrod kaut ko iepriekš nedzirdētu un priekš sevis interesantu.
|
|