|
[01 Jun 2017|12:42am] |
|
Labs laiks. Varētu pievākt kameru un pavazāties, aizmigt šonakt tāpat nesanāks. Labāk nemaz, kā vienu divas stundas.
Šodien interesants eksemplārs. Viss iespējamais tetovējumu spektrs, tikai tagad tā pa īstam varēja novērtēt. Dekapitēts un ievīstīts gaida savu zvaigžņu stundu nākamnedēļ.
Iekārta salabota, paldies U. Nezinu, ko es bez viņa iesāktu, droši vien biežāk dzīvotu bez datora.
|
|
|
[01 Jun 2017|06:12am] |
Toksiski oranža, dūmakaina austrumu pamale, mazliet žēl, ka tā palikusi vien manā atmiņā, vēl tikai brīdi vēlāk jau ierastā rīta pelēcība, mākoņi noskrējuši, mašīnu maz, līdz darbam vēl trīs stundas, nē, neiešu es uz bieti, var tuvāk, kāpēc ne.
Gremošanas sistēma atsākusi darboties, saldējums caur Vārnudārzu atpakaļ nākot, pēc kaut kā arī garšo; līdz algai nožēlojami desmit eiro, no mēneša uz mēnesi nekas daudz nemainās, varbūt tikai gads kalendārā.
Savādākā kārtā es droši vien te vairs nerakstītu.
Cojs un citi zvēri beiguši drillēties uz riņķi, telpas klusumā un rīta pilsētas ainās un skaņās laiks plūst kontrolējami, es jūtu piepešu vajadzību kaut ko iesākt ar visu šo bezjēdzīgo bardaku mājās, lai brīdī, kad pametīšu šo vietu, dodoties dienas gaitās, doma par atgriešanos atpakaļ neiedvestu izmisīgu un apkaunojoši nožēlojamu sajūtu.
|
|
|
[01 Jun 2017|11:31am] |
|
Var jau to saprast, ka cilvēks ņem un pazūd, pieņemsim, vēstule bija tāda, kas papīra un nomaldījās. Es nesaku, ka tur vēl kaut kas bija sakāms. Bet atbildēt arī, lai atvadītos, vienmēr ir pieklājīgi.
|
|