([info]sakaarnis) rakstīja,
@ 2014-06-03 19:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Varbūt tāpat, kā ir iespējams atstāt šo pasauli pirms likteņa Noteiktā laika, pārgriežot pavedienu ar paša rokām, ir iespējams arī eksistēt tad, kad Noteiktais laiks jau ir pagājis..kad it kā var nolemt aiziet no brīva prāta, un nekas nemainīsies lietu kārtībā ne vismazākā mērā; jeb arī - var jau nozust no skatuves... bet var arī tur palikt. Jo nekas no tā jau nemainīsies. Jo tu esi tikai dzīvais mironis, tu esi kā laikapstākļi, kā rēgs, kā vecmāmuļas untums...ar ko visi sadzīvo, neuzdodot sev jautājumu, vai tas ir kaut kas patīkams, vai nē.
Es neatceros, vai mana nāve bija sāpīga. Ja bija, tad es to vairs neatceros.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]necrolover
2014-06-05 10:35 (saite)
griežot ar paša rokām pa paša rokām - bezmaz poētiski

bet vispār - pārcelies uz dzīvi Metropolē. tā tev iedvesīs dzivību.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sakaarnis
2014-06-05 18:43 (saite)
Es jau neteicu, ka "griežot pa rokām", tā teici tu :)
Labāk atrast vientulību vienatnē, nevis Metropolē, kura ir vēl bezsejaināka un vientulīgāka, nekā šis tuksnesis..vismaz laiks šeit rit it kā lēnāk..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?