Par sniegu, zin
Krunkaina zālīte saritinājusies glīti, piesnigusi, kamēr ārā saulaini rīti. Sniegpārslas līp pie kājām, bet nekūst, zāles stiebri ejot čaukst, bet nelūst. Tādas dīvainas pēcpustdienas, vakari un rīti, tu ņemies, rāpo, celies, vai krīti.

Es, neduros, ja nu vienīgi ar cirvīti un nšņaucu, pīpēt, gan pīpēju, jā, tas augstāk, par to vietu, kur pīpēju.